Zaļās dzilnas
Zaļās dzilnas (Picus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Tās sastopamas Eirāzijā un Ziemeļāfrikā. Zaļās dzilnas ir tipiski meža putni, kas barojas un ligzdo kokos, ar aso knābi izcērtot stumbros dobumus. Latvijā sastopamas 2 dzilnu ģints sugas: pelēkā dzilna (Picus canus) un zaļā dzilna (Picus viridis).[2][3]
| Zaļās dzilnas Picus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Zaļā dzilna (Picus viridis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Dzilnveidīgie (Piciformes) |
| Dzimta | Dzilnu dzimta (Picidae) |
| Apakšdzimta | Dzilnu apakšdzimta (Picinae) |
| Ģints | Zaļās dzilnas (Picus) |
 Zaļās dzilnas Vikikrātuvē | |
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Zaļās dzilnas ir vidēji lieli putni un tām uz muguras ir raksturīgs sūnu zaļš apspalvojums, bet uz galvas sarkana "cepurīte". Lielākajai daļai sugu zaļi ir arī spārni, bet dažām sugām, piemēram, sarkanspārnu dzilnai spārni ir sarkani. Daudzām sugām ir cekuls. Lielākās zaļo dzilnu ģintī ir zvīņotā dzilna (Picus squamatus) un zaļā dzilna, abu sugu lielāko īpatņu ķermeņa garums ir 36 cm,[4] svars 250 g.[5] Viena no mazākajām ir sarkanspārnu dzilna (Picus puniceus), kuru ķermeņa garums ir apmēram 25 cm.[6] Zaļo dzilnu ģints putniem ir liela galva, stīva aste un gara mēle.[7] Salīdzinot ar citiem dzilnveidīgajiem putniem, to knābis ir vājāks un zaļās dzilnas kaļ tikai mīkstu koku.[8]
Uzvedība
labot šo sadaļuZaļās dzilnas meža veselībai ir ļoti nozīmīgi un vērtīgi putni, tie barojas ar kukaiņiem, kurus atrod koku stumbros, ar aso knābi izcērtot nelielu caurumu un ar garo mēli tos izvelkot pat no vismazākajām spraugām. Dažas sugas ir specializējušās skudru un termītu ķeršanā. Ir sugas, kas barojas arī ar augļiem un citu putnu olām. Šīs grupas sugas uzturas arī atklātākās vietās, reizēm barojoties uz zemes, rakņājoties skudru pūžņos un termītu mājās. Ligzdai tiek izcirsts lielāks un plašāks dobums. Zaļās dzilnas ir iecienījušas mirušus vai slimus kokus. Olas kā visiem dzilnu dzimtas putniem ir baltā krāsā. Šīs ģints sugām ir raksturīgi katrā vairošanās sezonā izkalt jaunu ligzdošanas dobumu, tādējādi to pamestajos dobumos citus gadus ligzdo citu sugu putni vai apmetas mazie zīdītāji, kas dzīvo kokos. Zaļās dzilnas sit pa koku stumbriem arī, lai savstarpēji sazinātos.
Sistemātika
labot šo sadaļu
Zaļo dzilnu ģints (Picus)[1]
- Berberu dzilna (Picus vaillantii)
- Japānas dzilna (Picus awokera)
- Mazā dzeltencekula dzilna (Picus chlorolophus)
- Melngalvas dzilna (Picus erythropygius)
- Mežģīņudzilna (Picus vittatus)
- Pelēkā dzilna (Picus canus)
- Pireneju zaļā dzilna (Picus sharpei)
- Raibkakla dzilna (Picus xanthopygaeus)
- Raibkrūšu dzilna (Picus viridanus)
- Sarkanapkakles dzilna (Picus rabieri)
- Sarkanspārnu dzilna (Picus puniceus)
- Zaļā dzilna (Picus viridanus)
- Zvīņotā dzilna (Picus squamatus)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Woodpeckers, 2020
- ↑ «Latvijas daba: dzilnveidīgie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2018. gada 6. septembrī.
- ↑ Latvijas Daba: Dzilnu dzimta
- ↑ Scaly-bellied Green Woodpecker (Picus squamatus squamatus)[novecojusi saite]
- ↑ Рябицев В. К. Птицы Урала, Приуралья и Западной Сибири: Справочник-определитель. — Екатеринбург: Изд-во Уральского университета, 2001. — С. 341—342.
- ↑ «Banded Woodpecker Picus miniaceus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 20. maijā. Skatīts: 2014. gada 31. janvārī.
- ↑ «Aves: Dzilnveidīgie (Piciformes)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. decembrī. Skatīts: 2014. gada 31. janvārī.
- ↑ BWPi: The Birds of the Western Palearctic on interactive DVD-ROM. London: BirdGuides Ltd. and Oxford University Press. 2004. ISBN 1-898110-39-5.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzilnas |
- Dzeņveidīgo putnu noteicējs
- Apdraudētie un aizsargājamie putni Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.
- iNaturalsist: Genus Picus