Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi

Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi bija 1872.–1873. gadā uzbūvēts privātās dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava turpinājums, kas savienoja Jelgavas staciju ar dzelzceļa līniju Liepāja-Romni Mažeiķos. Mūsdienās sadalīta dzelzceļa posmos Rīga—Jelgava, Jelgava—Glūda un Glūda—Reņģe. Lietuvas daļā sliedes 2008. gadā demontēja, bet 2019. gadā atjaunoja. 2020. gada 15. februārī no Mažeiķu stacijas ceļā devās pirmais cisternu vilciens uz Rīgu pa atjaunoto dzelzceļa līniju.

Torņakalna ielas (bijušās Kapsētas ielas) pārvads (1908-1910) pāri Jelgavas (pa kresi) un Tukuma (pa labi) dzelzceļiem
Jelgavas dzelzceļa stacija
Auces dzelzceļa stacija
Reņģes dzelzceļa stacija
Mažeiķu (Muravjovo) dzelzceļa stacija

Vēsture labot šo sadaļu

Privātā dzelzceļa līnija Torņakalns - Jelgava (39 verstis) tika atklāta 1868. gada 21. novembrī. 1872. gadā tika uzsākta dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava turpinājuma būve līdz Mažeiķiem (88 verstis), 1873. gada 1. novembrī  95 km garo 1435 mm (normālplatuma) Jelgavas—Mažeiķu līniju nodeva ekspluatācijā. Līnija bija paredzēta, lai savienotu Rīgu caur Jelgavu ar agrāk uzbūvēto līniju Liepāja—Mažeiķi—Kaišadore, 1894. gadā dzelzceļa līniju nacionalizēja un 1896. gadā iekļāva Rīgas-Orlas dzelzceļa tīkla sastāvā (Риго-Орловская железная дорога).

Pirmā pasaules kara laikā Vācijas okupētajā teritorijā (Oberosts) esošo dzelzceļa līnijas daļu izmantoja vācu karaspēka apgādei. Dzelzceļa pagarinājuma līdz Mažeiķiem nozīme pēc līnijas Jelgava—Šauļi pabeigšanas 1916. gadā mazinājās un to izmantoja galvenokārt satiksmei starp Jelgavu un Liepāju. Tādēļ Latvijas brīvības cīņu laikā Latvijas armija ieņēma Mažeiķu dzelzceļa mezglu, tomēr starptautiskā Latvijas-Lietuvas robežkomisija šo teritoriju atstāja Lietuvā, saglabājot Latvijas tiesības uz dzelzceļa posma izmantošanu.

1925. gadā posmā Jelgava—Glūda izbūvēja otru sliežu ceļu 1524 mm platumā, jo uzsāka Glūdas—Liepājas dzelzceļa būvi tiešākai satiksmei ar Liepāju. Latvijas PSR laikā pa šo līniju, kas bija pārbūvēta uz 1524 mm platumu, kursēja vairāki pasažieru vilcieni: Rīga—Mažeiķi, Rīga—Klaipēda (ceļā šķērsoja Latvijas—Lietuvas robežu 3 reizes), Rīga—Karaļauči (tolaik Kaļiņingrada).

2008. gadā Lietuvas valdība slēdza vilcienu satiksmi starp Reņģi un Mažeiķiem un sliedes steigšus demontēja.[1] Pasažieru vilcieni Rīga-Reņģe kursēja vēl līdz 2010. gada 22. februārim.[2][3]

Sakarā ar sliežu demontēšanu 2017. gada oktobrī Eiropas Komisija "Lietuvas dzelzceļam" uzlika naudas sodu par Eiropas Savienības konkurences noteikumu pārkāpšanu. 2018. gada augustā uzsāka 19 km dzelzceļa posma Mažeiķi - Reņģe rekonstrukciju.[4] 2019. gada 22. martā parakstīts līgums par Mažeiķu—Reņģes posma atjaunošanu, darbus paredzēts pabeigt līdz 2019. gada beigām.[5]

2020. gada 15. februārī Satiksmes ministrs Tālis Linkaits kopā ar Lietuvas amatpersonām Mažeiķos svinīgi sagaidīja pirmo kravas vilcienu un atklāja atjaunoto sliežu ceļu. Ministrs arī pauda, ka līdz 2022. gadam plānots atjaunot pasažieru satiksmi iecirknī Glūda-Reņģe-Mažeiķi. [6]

Stacijas un pieturas punkti labot šo sadaļu

 
Rīgas - Jelgavas - Mažeiku normālplatuma dzelzceļš ar paralēlo "krievu platuma" sliežu ceļu no Rīgas līdz Jelgavai (ap 1930).

Literatūra labot šo sadaļu

  • T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 64. - 67. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu