Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene
Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene ir slēgta līnija, kas savieno Ieriķu ciemu ar Abreni (tagadējo Pitalovu) caur Gulbeni. 2009. gada beigās šo līniju no Ieriķiem līdz valsts robežai demontēja.[1]
Vēsture
labot šo sadaļuIeriķi—Abrene nav tikusi būvēta kā viena vesela līnija — 1902. gadā kokmateriālu izvešanas vajadzībām no Abrenes (Pitalovas) stacijas uzbūvēja 67 kilometrus garu šaursliežu (750 mm)[2] atzarojumu līdz Sitai (toreiz tā atradās uz Vitebskas un Vidzemes guberņu robežas). 1916. gadā Pirmā pasaules kara laikā Krievijas armija Abrenes—Sitas līniju caur Gulbeni (tajā laikā tur atradās līnijas Pļaviņas—Valka stacija) savienoja ar dzelzceļa līniju Rīga—Pleskava Ieriķos (ir dati, ka tā uzreiz tikusi būvēta kā platsliežu līnija[3]). Tā bija tā saucamā rokādes jeb savienojošā dzelzceļa līnija, kas būvēta militārajām vajadzībām un nosprausta samērā tālu no apdzīvotām vietām. Latvijas brīvības cīņu laikā uz gadu Ieriķu—Gulbenes iecirknis tika pielāgots normālplatumam 1435 mm un kalpoja par apgādes līniju Latgales atbrīvošanas kaujām. 1921. gadā Ieriķu—Abrenes līnija tika pārnaglota uz 1524 mm platumu. 1926. gadā no Žīguriem ziemeļu virzienā sāka būvēt šaursliežu dzelzceļu, kas arī bija paredzēts koku vešanai. 1963. gadā tā garums sasniedza 62 kilometrus, bet 1967. gadā atzaru likvidēja, aizstājot ar autoceļiem. Ieriķu—Abrenes līnijai bija arī citi atzarojumi, pazīstamākais no kuriem bija 1934. gadā uzbūvētā Pakalniešu—Kūdupes līnija. 1934. gadā atklāja arī šaursliežu dzelzceļa līniju, kas savienoja Situ ar Rēzekni.
1924. gadā pa uzlaboto, normālai ekspluatācijai pielāgoto, bijušo militāro līniju sāka kursēt starptautiskie vilcieni Rīga—Ļeņingrada. Otrā pasaules kara gados šo dzelzceļu Vācijas armija izmantoja Austrumu frontes un pie dzelzceļa ierīkoto kara lidlauku apgādei. No 1944. gada marta līdz jūlijam kara lidlaukos pie Vecumu stacijas un Gulbenes bāzējās aviācijas leģions "Latvija" (Luftwaffen-Legion Lettland).[4][5] Sarkanās armijas uzbrukuma operācijas laikā 1944. gada septembrī tika nopostītas gandrīz visas dzelzceļa Gulbene-Ieriķi staciju ēkas.
Arī padomju laikā pa to kursēja vilcieni Rīga—Pitalova (pa diviem maršrutiem — caur Ieriķiem un Gulbeni vai caur Pļaviņām un Gulbeni).
No 1993. gada līdz līnijas pilnīgai slēgšanai pasažieru vilcieni kursēja līdz Vecumiem. Pirms līnijas posmu slēgšanas vienreiz dienā kursēja vilciens Rīga—Ieriķi—Gulbene un Rīga—Pļaviņas—Gulbene—Vecumi.
Iecirknī Ieriķi—Gulbene kustība slēgta 1999. gada 15. jūlijā,[6] bet iecirknī Gulbene—valsts robeža — 2001. gadā. Pēdējais pasažieru vilciens (Vecumi—Pļaviņas—Rīga) līnijā aizgāja 2001. gada 1. jūlijā,[7] bet pēdējais kravas vilciens — 2001. gada 29. augustā ar kokmateriālu kravu maršrutā Žīguri—Gulbene. Gulbenes mezgla stacija mūsdienās kalpo kā saskares stacija platsliežu līnijai Pļaviņas—Gulbene un šaursliežu līnijai Gulbene—Alūksne.
2014. gadā Vidzemes plānošanas reģions sniedzis konceptuālu atbalstu līnijas atjaunošanai posmā Gulbene—Pitalova.[8]
Stacijas un pieturas punkti
labot šo sadaļu-
Ieriķu stacija (2011).
-
Dzērbenes stacija (1928).
-
Piebalgas stacija (1926).
-
Rankas stacija (pēc 1930).
-
Lizuma stacija (1929).
-
Gulbenes stacija (1926).
-
Vecumu stacija (pēc 1930).
-
Jaunlatgales (Abrenes) stacija (1937).
- Ieriķi (darbojas līdz mūsdienām līnijā Rīga—Lugaži);
- Melturi (pieturas punkts darbojas līdz mūsdienām līnijā Rīga—Lugaži);
- Amata;
- Rāmuļi;
- Meļļi;
- Dzērbene;
- Drusti;
- Ubeja (līdz Otrajam pasaules karam pastāvējis pieturas punkts);
- Piebalga;
- Ranka;
- Uriekste;
- Lizums;
- Tirza;
- Galgauska (pieturas punkts);
- Kamalda;
- Gulbene (darbojas līdz mūsdienām kā saskares stacija);
- Melnupe (pieturas punkts);
- Stradi (līdz Otrajam pasaules karam pastāvējis pieturas punkts);
- Medņi (50. gados likvidēts pieturas punkts);
- Ezermala (līdz Otrajam pasaules karam pastāvējis pieturas punkts);
- Litene;
- Pededze (līdz Otrajam pasaules karam pastāvējis pieturas punkts);
- Sita;
- Balvi;
- Vīksna;
- Pakalnieši (līdz Otrajam pasaules karam);
- Kuprava;
- Žīguri;
- Vecumi;
- Purvmala (1992. gadā nodota Krievijas Oktobra dzelzceļam; oficiāli slēgta 2004. gadā);
- Abrene (1992. gadā nodota Krievijas Oktobra dzelzceļam).
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene posmā Melturi—Amata 2009. gada oktobrī
-
Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene posmā Melturi—Amata
-
Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene posmā Ieriķi—Melturi. Līniju sazarošanās vieta — pa labi līnija Rīga—Valka (Lugaži)
-
Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene posmā Ieriķi—Melturi
-
Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene posmā Melturi—Amata
-
Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene posmā Melturi—Amata. Tilts pār Amatas upi
-
1954. gadā rūpnīcā Azovstaļ ražota sliede
-
Sliežu stiprinājumi
-
Līnijas 8. kilometrs
-
Ceļa P30 tilts pār nojaukto dzelzceļu, skats Ieriķu virzienā
-
Tilts pār Gauju Jaunpiebalgā, skats Gulbenes virzienā
-
Tirzas stacijas ēka (2014. gada septembrī)
-
Tilts pāri Tirzas upei, skats Ieriķu virzienā
-
Pitalovas virziena līnija pie Gulbenes stacijas
-
Slēgtā un nojauktā Ieriķu—Gulbenes līnija Gulbenē
-
Slēgtās un nojauktās Ieriķu—Gulbenes līnijas sliežu beigas Gulbenē (mūsdienās palikušās sliedes nojauktas)
-
Slēgtā Gulbenes—Abrenes (Pitalovas) līnija pie Gulbenes stacijas
-
Dzelzceļa gulšņa atliekas posmā starp Gulbeni un Melnupi
-
Nojauktā Gulbenes—Abrenes (Pitalovas) līnija posmā Gulbene—Melnupe
Vēsturiski vilcienu saraksti
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Ieriķu—Gulbenes dzelzceļa fotogalerija 2009. gada oktobrī (Māris Bolšteins)[novecojusi saite]
- «Posms Purvmala—Pitalova 2009. gadā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-06-30. Skatīts: 2009-12-05. (krieviski)
- Andris Balodis In memoriam. Ieriķi—Gulbene. 1916—2009
- Aizgājušā vilciena pēdās: 520 kilometri ar velosipēdiem pa Vidzemi un Latgali[novecojusi saite]
- Kamalda, maize un 20 gadi
Literatūra
labot šo sadaļu- T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 108.—109. un 121.—125. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Demontē dzelzceļa sliedes posmā Ieriķi - Gulbene». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 6. novembrī.
- ↑ «Latvijas dzelzceļa līnijas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 29. martā. Skatīts: 2010. gada 10. oktobrī. Arhivēts 2014. gada 29. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Latvijas dzelzceļi 1918-1938. Rīga: Valsts dzelzceļu izdevniecība, 1938, 22. lpp.
- ↑ Gulbene aerodrome Arhivēts 2016. gada 17. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- ↑ Михаил Зефиров. Авиация Латвии во Второй Мировой (krieviski)
- ↑ Posmā Gulbene—Ieriķi slēdz vilcienu satiksmi
- ↑ Braucēji skumjā noskaņā pavada pēdējo Vecumu vilcienu
- ↑ Vidzemes plānošanas reģions atbalsta dzelzceļa līnijas Gulbene-Pitalova atjaunošanu
- ↑ Pasažieru vilcienu kustības saraksts (saīsināts) 1979. g., Rīga:, Transports, 1979.
- ↑ 1940. gada vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene |