Vikipēdija

Sabulis

Sabulis jeb Sibīrijas cauna (Martes zibellina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder pie caunu ģints (Martes). Sabuļa tuvākā radiniece caunu ģintī ir Japānas cauna.

Sabulis
Martes zibellina (Linnaeus, 1758)
Sabulis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
ApakškārtaSuņveidīgie (Caniformia)
VirsdzimtaSermuļu virsdzimta (Musteloidea)
DzimtaSermuļu dzimta (Mustelidae)
ApakšdzimtaSermuļu apakšdzimta (Mustelinae)
ĢintsCaunas (Martes)
SugaSabulis (Martes zibellina)
Izplatība
Sabulis Vikikrātuvē

Sabulis pamatā dzīvo Sibīrijas taigā, sākot ar Urālu kalniem un beidzot ar Mongolijas un Ķīnas ziemeļiem.[1] Tas ir sastopamas arī Korejas pussalā[2] un Hokaido salā Japānā. Sabuļu izplatības karti var apskatīt šeit Arhivēts 2010. gada 15. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Pirms vairākiem simtiem gadu 15. gadsimtā tas dzīvoja arī Krievijas Eiropas daļā līdz Polijai un Somijai, Latviju, Lietuvu un Baltkrieviju ieskaitot.[3] Iespējams, sabulis bija sastopams visā Skandināvijā.[4] Bet jau 18. gadsimtā sabulis dzīvoja vairs tikai Krievijā un arī tikai Krievijas ziemeļu daļā. Kopš 20. gadsimta sabulis Krievijas Eiropas daļā ir saglabājies ļoti niecīgos daudzumos, tas mūsdienās ir sastopams Pečoru apkaimē, kur izveidots dabas rezervāts sabuļu aizsardzībai.[3]

Kā kažokzvērs sabulis vienmēr ir bijis vērtēts kā īpaši vērtīgs, arī mūsdienās sabuļāda ir luksusa klases kažokāda. Lai arī sabuļus Krievijas taigā joprojām medī un sabuļādu ieguve dažām vietējām tautām ir gandrīz vienīgais peļņas avots,[5] tomēr lielākā daļa sabuļādu, ko mūsdienās var nopirkt tirdzniecībā, nāk no zvēraudzētavām. Lai pašūtu vienu kažoku, ir jānogalina 60—80 sabuļi.[6]

Izskats labot šo sadaļu

Sabuļa ķermenis ir garš, slaids, plastisks, ar īsām kājām. Sabuļu tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm. Ķermeņa garums tēviņam ir 38—56 cm, astes garums 9—12 cm, svars 880—1800 g, mātītes ķermeņa garums ir 35—51 cm, astes garums 7—11,5 cm, svars 700—1560 g.[7] Galvas forma saplacināta, trīstūrveida, ar smailu purniņu. Ausis vidēji lielas, noapaļotas. Gan priekškājām, gan pakaļkājām pieci pirksti ar asiem nagiem, kas piemēroti kāpšanai kokā. Ķepu spilventiņi segti ar biezu, elastīgu matojumu. Ziemā matojums gandrīz pilnībā nosedz nagus. Aste ļoti kupla un krāšņa, tomēr salīdzinājumā ar citām caunām īsa.[3] Sabulis augumā ir līdzīgs meža caunai, tikai tā seja ir izstieptāka un garāka, tam ir lielākas ausis un īsāka aste.

Kažoks mīksts, pūkains un spožs. Kažoks sabulim ir dubults; apakšā ir īsāka biezā, zīdainā pavilna, bet to nosedz spīdīgā un pūkaina akotspalva. Ziemas kažoks ir biezāks un krāšņāks par vasaras kažoku. Ziemas kažoku sabulis nomet martā. Vispirms izkrīt pavilna, pēc tam nomainās akotspalva. Rudenī atkal uzaug bieza pavilna un nedaudz vēlāk krāšņā akotspalva. Oktobrī sabulis ir atguvis savu lepno izskatu.[3] Sabulim kažoks ir mīkstāks un zīdaināks kā Amerikas caunai. Krāsa variē no dzeltenbrūnas līdz tumši brūnai, gandrīz melnai. Pakaklei un krūtīm matojums ir gaišāks, kas var būt gan dzeltenbrūns, gan koši oranžs. Galvas matojums var būt vienā krāsā ar muguru vai gaišāks. Sāni nedaudz gaišāki par muguru, bet kājas un pavēdere tumši. [3]

Uzvedība labot šo sadaļu

Sabulis migu parasti ierīko meža biezoknī un ūdens tuvumā. Migai tiek piemeklētas alas zem koku saknēm, kāds vecs koka dobums vai sakrituši koki. Lai arī sabulis spēj uzrāpties kokā, tas uz zemes jūtas drošāk. Sabuli nevar uzskatīt par tipisku nakts dzīvnieks, tas medībās iziet dienas gaismā; no rītiem un vakaros, bet nakts vidū un dienas vidū tas guļ savā migā. Sabulis pārvietojas nelieliem lēcieniem, pārmeklējot savu apkārtni.[3]

Sabulim ir lieliska dzirde, oža un redze, kas ļauj tam medīt tumsā. Pavasaros tēviņi kļūst ļoti neiecietīgi viens pret otru, satiekoties tie izkaujas. Toties satiekot mātītes, tēviņi ar tām uzsāk rotaļas. Ilgu laiku dabas pētnieki uzskatīja, ka pavasarī sabuļiem ir riesta laiks, tomēr pārošanās pavasarī nekad netika novērota. Arī zoodārzos sabuļi uzvedas līdzīgi. Novērojumi Maskavas zoodārzā apliecināja, ka riests sabuļiem sākas tikai jūlijā. Pavasara rotaļas sabuļiem sauc par "viltus riestu".[3]

Barība labot šo sadaļu

Sabulis ir visēdājs, un tas ēd visu, ko var nomedīt. Sabulis medī zaķus un citus mazus dzīvniekus kā peles, strupastes un burundukus. Sabuļi medī arī sermuļus, kas ir sermuļu dzimtas dzīvnieki tāpat kā sabuļi. Tas medī arī putnus, zivis, gliemjus un kukaiņus, īpaši bites un kamenes, izēd to medu un no putnu ligzdām olas. Reizēm sabulis uzbrūk kabargām, kas augumā līdzinās mūsu stirnām. Pie iespējas tas ēd dažādas ogas un riekstus. Reizēm sabulis seko lācim vai vilkiem, lai barotos no lielo plēsēju pārpalikumiem.[3]

Vairošanās labot šo sadaļu

Riesta laiks sabuļiem sākas jūnija beigās un beidzas augusta sākumā. Mazuļi dzimst pēc 8 mēnešiem nākamā gada pavasarī. Kā visām caunām arī sabulim ir embrioniskā diapauze, embrija attīstība tiek atlikta, patiesā grūsnība ilgst 25—30 dienas.[8] Piedzimst 1—7 akli, nevarīgi, gandrīz kaili mazuļi, visbiežāk 2—3. Piedzimstot tie sver 25—35 g, un tie ir apmēram 10 cm gari.[4] Tēviņi atbalsta mātītes laikā, kad piedzimst mazuļi, aizsargājot to teritoriju un sagādājot mātītei barību.[9] Acis mazuļiem atveras pēc 30—36 dienām, drīz pēc tam tie sāk staigāt, un māte tos sāk piebarot ar gaļu. Māte tos zīdī ar pienu 7 nedēļas. Uz pirmajām medībām māte mazuļus izved 6—8 nedēļu vecumā. Rudenī ģimene šķiras un katrs uzsāk savu pastāvīgo dzīvi.[3] Dzimumbriedumu jaunie sabuļi sasniedz 2 gadu vecumā.

Kolonoka sabuļa otas labot šo sadaļu

No Sibīrijas kolonoka kažoka spalviņām ražo smalkākās un labākās akvareļu otiņas, kā arī eļļas krāsu otas.[10] Tās sauc par kolonoka sabuļu (angļu: kolinsky sable) otām, tām izmanto Sibīrijas kolonoku tēviņu ziemas kažoka spalvas, nevis sabuļa spalvas, kā visbiežāk cilvēki domā. Latvijas informācijas avotos šīs otas bieži tiek kļūdaini sauktas par Sibīrijas caunu otām.[11]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ «Martes zibellina (SABLE, Japanese Sable, Sable)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 12. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 14. februārī.
  2. ↑ «Гннценцпютхъ. Яхахпяйюъ Рюицю». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 18. novembrī. Skatīts: 2010. gada 13. februārī.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 3,8 «Охотничьи звери - Соболь ( Martes zibellina ) - Питерский Охотник, сайт об охоте, форумы охота, оружие, рыбалка, собаки, патроны, животные, электронная библиотека, литература,...». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 8. februārī. Skatīts: 2010. gada 13. februārī.
  4. ↑ 4,0 4,1 Ognev, S. (1962). Mammals of Eastern Europe and Northern Asia. Jerusalem: Israel Program for Scientific Translations.
  5. ↑ Apollo - Sieviete: Medības Tofalarijā: iztikšana un dzīvesveids II[novecojusi saite]
  6. ↑ «Saimnieks LV :: Traktordiena 2010». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2010. gada 13. februārī.
  7. ↑ «Sable». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 10. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 14. februārī.
  8. ↑ (1990) Grizimek's Encyclopedia of Mammals Volume 3. New York: McGraw-Hill.
  9. ↑ Tarasov, P. 1975. Intraspecific Relations in Sable and Ermine. Pp. 45-54 in C. King, ed. Mustelids: Some Soviet research. Boston Spa: British Liabrary Lending Division.
  10. ↑ «Kolonok Artist's Brushes - The Finest Watercolor, Acrylic, and Oil Paint Brushes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 28. februārī.
  11. ↑ «Otas CNI-NSP Baltija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 16. februārī. Skatīts: 2010. gada 28. februārī.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Sabulis&oldid=3916832"