Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)
Kuršu uzbrukumi Klaipēdai 1263. gadā notika kuršu sacelšanās laikā, aptuveni vienā laikā ar Livonijas ordeņa Kursas karagājienu (1263). Galvenie uzbrucēji bija Krētenes un Impiltes karavīri.
Atskaņu hronikas vēstījums labot šo sadaļu
Mēmeles pils (Mimele, tagadējā Klaipēda) kuršu sacelšanās laikā bija izolēta no sauszemes un visa apgāde notika pa jūru. Kurši atkārtoti uzbruka no netālu esošās Krētenes pils (Kretênen, Kretêne), kuras pilsnovads Megavas zemē (vācu: borchsukunge Cretyn, latīņu: castellatura de Creten) minēts 1253. gada Kursas zemju dalīšanā.[1]
Mēmeles komturs ar lielu ordeņa brāļu pulku devās uzbrukumā pilij, kuras aizstāvji atstāja pils nocietinājumus un devās pretī uzbrucējiem. Ordeņa bruņinieki tika sakauti un atgriezās Klaipēdā, vairāki no viņiem krita, bet Memeles komturs tika sagūstīts un sadedzināts uz sārta.
Tad ordenis rīkoja vēl vienu uzbrukumu Krētenes kuršiem, kurā "apkāva tos it patiesi ar sievām, bērniem ar turklāt - tā tikās viņiem atmaksāt par to, ko iepriekš saimnieki no viņiem bija ņēmuši. Bet pils līdz pašiem pamatiem, līdz zemei nodega caur tiem."
Klaipēdu aplenca arī Impiltes (Ampille) kuršu karapulki, kas cīnījās tik prasmīgi, ka "ja brāļiem nelīdzētu Dievs, tie nespētu tur turēties". Impiltes kuršu karaspēks siroja arī Skalavas (Schalowe) zemē Nemunas pietekas Jūras baseinā, kur tie "lietuviešiem brašiem ar cirtieniem jo ašiem tā dažu pulku sakapāja, ka mājās par tiem noraudāja". Zināms, ka Impiltes pilsnovads (latīņu: castellatura Ampilten) atradās kuršu Duvzares zemes daļā, kas pēc 1253. gada Kursas dalīšanas bija piedalīta Kurzemes bīskapijai, bet pēc sacelšanās sākuma bija atguvis neatkarību.[2]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka hronikā minētā pils atradusies Anduļu pilskalnā (Jablonskis 1975, 177–182)
- ↑ «Atskaņu hronika (06951 .- 07092.)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 17. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 10. februārī.