Duresi amfiteātris (albāņu: Amfiteatri i Durrësit) ir viens no lielākajiem zināmajiem romiešu amfiteātriem, tas atrodas Duresi pilsētā mūsdienu Albānijā. Celts 1. gadsimta beigās,[1] pēc citām ziņām 2. gadsimta, un ir viens no ievērojamākiem Senās Romas pieminekļiem Balkānu reģionā.[2]

Duresi amfiteātris Duresi, Albānijā

Duresi amfiteātris atrodas Albānijas kultūras pieminekļu aizsardzības institūta uzraudzībā[3] un kopš 1996. gada ir iekļauts UNESCO pasaules mantojuma kandidātu sarakstā.[1]

Mozaīka amfiteātrī esošajā kapelā

Amfiteātris atrodas Duresi pilsētas centrā, 350 metrus no Adrijas jūras krasta.[4] Tas ir celts elipses formā, garums 132,4 m, platums 113,4 m, augstums 20 m. Arēnas garums 61,4 m un platums 42,2 m.[3] Amfiteātra rietumu siena balstās kalna nogāzē, austrumu siena atrodas līdzenumā. Celtnes tribīnēs varēja ietilpt 15 līdz 20 tūkstoši skatītāju.[5] Skatītāju rindas bija klātas ar balto mālu.[1] Amfiteātris tika aktīvi lietots līdz 4.-5. gadsimtam, tajā notika gladiatoru cīņu uzvedumi. Amfiteātra darbības izbeigšana saistāma ar 345.-346. gadu zemestrīcēm vai pēdējā vienotās Romas impērijas imperatora Teodosija I 391. gada rīkojumu aizvērt visas romiešu pagānisko kultu ēkas[2]

4. gadsimta otrajā pusē amfiteātra daļā tika izveidota agrīno kristiešu kapela, tās sienas tika dekorētas ar freskām,[3] kas daļēji ir saglabājušās un apskatāmas mūsdienās. 16. gadsimtā, pēc Osmaņu impērijas iebrukuma, pilsētas sienas būvniecības laikā amfiteātris tika aizbērts. Aptuveni trešdaļu pieminekļa 20. gadsimta 60. gados atklāja Vangjela Toci vadītajos izrakumos, pārējais tika atbrīvots no zemes 80. gados Lidas Miraj vadībā. Pēc izrakumu pabeigšanas amfiteātra stāvoklis pamazām pasliktinājās, jo netika veikta drupu konservācija. 2004. gadā Parmas Universitātes zinātnieki uzsāka pieminekļa saglabāšanas darbus.[3]

2013. gadā starptautiskā nevalstiskā organizācija Europa Nostra iekļāva Duresi amfiteātri Eiropas apdraudētāko vēstures pieminekļu sarakstā.[6]

Panorama of Durrës Amphitheatre

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 «L'Amphithéâtre de Durres». UNESCO. Skatīts: 2015-03-26.
  2. 2,0 2,1 «Roman amphitheatre in Durrës». Europa Nostra. 2013-05-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-10-28. Skatīts: 2015-03-26. Arhivēts 2015-10-28 Wayback Machine vietnē.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 «Amphitheatre of Durres». Seecorridors.eu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-04-02. Skatīts: 2015-03-26.
  4. Durrës Amphitheatre (Amfiteatri i Durrësit) Arhivēts 2016. gada 15. oktobrī, Wayback Machine vietnē.(англ.
  5. «Durrës Amphitheatre». Albania.al. Skatīts: 2015-03-26.[novecojusi saite]
  6. «14 European sites shortlisted for the 'The 7 Most endangered programme'». Europa Nostra. Skatīts: 2013. gada 20. aprīlis.

Literatūra labot šo sadaļu

  • Miraj, L. Dyrrachium in the Early Christian and Byzantine Period (Tiranë 2013).
  • Miraj, L. ‘The Chapel in the Amphitheater of Dyrrachium and its Mosaics’, Antichità AltoAdriatiche-LIII (Trieste 2003) 245-291.
  • Miraj, L. ‘The Earliest Coinage of Epidamnos/Dyrrachion as a Source’, Greek Influence along the East Adriatic Coast, Proceedings of the International Conference held in Split, September 24—26, 1998 (Split 2002) 435-470.

Ārējās saites labot šo sadaļu