Šis raksts ir par kurināmo. Par apdzīvotu vietu skatīt rakstu Malka (ciems).

Malka ir koksnes gabali, kuri tiek iegūti un izmantoti kā kurināmais. Tā ir paredzēta sadedzināšanai krāsnī, kamīnā, plītī vai ugunskurā siltuma (reizēm arī gaismas) iegūšanai, ēdiena pagatavošanai. Malku parasti iegūst no kokiem, kurus nav ekonomiski izdevīgi izmantot kokrūpniecībā. Reizēm par malku tiek saukta mazvērtīgāka koksne, kuru izmanto rūpnieciski (piemēram, papīrmalka).

Malkas sadedzināšana ugunskurā siltuma iegūšanai ir pazīstama kopš seniem laikiem

Atsevišķus malkas gabalus sauc par pagalēm, kurām parasti ir cilindra vai sašķelta cilindra forma. Pagales tiek sagatavotas lielumā, kas atkarīgs no kurtuves lieluma un vajadzīgā degšanas procesa (parasti 30—50 cm garumā).

Malkas iegūšana sastāv no vairākiem posmiem. Mežā koka stumbru un lielos zarus sazāģē vienāda garuma posmos, kas ir piemēroti transportēšanai. Tad šo malku nogādā uzglabāšanas un sagatavošanas vietā. Tur malkas klučus sazāģē īsākos gabalos un saskalda pagalēs nepieciešamajā lielumā. Ja koksne ir mitra, to nepieciešams izžāvēt, ko parasti veic, sakraujot pagales grēdā zem jumta (malkas šķūnī) vai zem klajas debess, ļaujot nostāvēt kādu laiku (parasti sezonu). Ja malku cērt ziemā, tad pa vasaru tā ir izkaltusi, un nākamajā ziemā to jau var izmantot kurināšanai.

Senāk (bieži arī mūsdienās) malkas tilpumu mērīja steros jeb kraujmetros, kas atbilst vienam kubikmetram sakrautas malkas (krautnes), ieskaitot gaisu starp pagalēm. Mūsdienās malkas daudzumu nosaka tīrās koksnes kubikmetros (ciešmetros), izmērot krautnes tilpumu, un to sareizinot ar koeficientu. Koeficients ir atkarīgs no konkrētās krautnes koku diametra, zarainības, līkumanības; vidēji tas ir 0,6. Vēl viena malkas mērvienība ir bermetrs, ar kuru mēra izbērtas malkas tilpumu. Lai no bermetriem iegūtu kraujmetrus, tie jāreizina ar koeficientu (vidēji 0,66), kas atkarīgs no pagaļu garuma un bēršanas veida.

Attēlu galerija labot šo sadaļu