Vikipēdija

Dopinga lietošana Tour de France

Dopinga lietošana Tour de France laikā ir notikusi jau kopš pirmajām sacensībām 1903. gadā. Sākotnējo tūru dalībnieki lietoja dažādas vielas, to skaitā alkoholu un ēteri, lai nomāktu sāpju sajūtu, veicot ilgstošos izturības braucienus.[1] Vēlāk braucēji sāka izmantot dažādas vielas, arī lai uzlabotu savu sniegumu un tūres organizatori, Starptautiskā riteņbraukšanas savienība (UCI), kā arī valdības iestādes ieviesa ierobežojumus, lai cīnītos ar šo praksi.

Skatītāju plakāts 2006. gada Tour de France laikā

Dopinga lietošana riteņbraukšanā bija pieredzēta arī pirms Tour de France. Riteņbraukšana jau kopš pirmssākumiem ir bijis galējību sporta veids, uzsvaru liekot gan uz ātrumu, braucot tandēmu, motociklu vai pat auto aizvējā, gan uz attālumu, kur ciešanas mudināja uz veidiem kā tās mazināt. Laikā līdz Otrajam pasaules karam netika aktualizētas nekādas sportisko principu vai veselības problēmas. Tās parādījās neilgi pirms Toma Simpsona nāves 1967. gada Tour de France. Makss Novičs žurnālā New York State Journal of Medicine atsaucās uz 1973. gada Tour de France kā "riteņbraukšanas murgu".[2] 1998. gadā vācu žurnālists Hanss Halters rakstīja:

Cik vien ilgi tūre ir pastāvējusi, kopš 1903. gada, tās dalībnieki ir lietojuši dopingu. Nav dopinga, nav cerību. Tūre patiesībā ir iespējama tikai tāpēc — nevis spītējot faktam — ka pastāv dopings. 60 gadus tas bija atļauts. Pēdējos 30 gadus tas ir bijis oficiāli aizliegts. Tomēr tas ir fakts; lieliski riteņbraucēji ir lietojuši dopingu, tad un tagad.[3]

Dopinga lietošana riteņbraukšanas pirmsākumos

labot šo sadaļu
 
Meidžors Teilors sacensībās Parīzē 1908. gadā

Medikamentu lietošana riteņbraukšanā bija pieredzēta jau pirms Tour de France. "Tā notika, tā vienmēr ir notikusi", izteicās franču reportieris un autors Pjērs Šanī, kurš sekoja 49 tūrēm līdz pat savai nāvei 1996. gadā.[4] Cīņā ar treka sešu dienu sacensību nogurumu braucējiem palīdzēja viņu personāls, kuri piedāvāja arī dažādus medikamentus. Starp tiem bija arī nitroglicerīns, kuru izmantoja, lai stimulētu sirdsdarbību pēc sirdstriekas un kuram piedēvēja spēju uzlabot sportista elpošanu.[5] Braucēji no noguruma un, iespējams, arī zālēm piedzīvoja halucinācijas. Amerikāņu čempions Meidžors Teilors atteicās piedalīties Ņujorkas sacensībās, sakot: "Es vairs nevaru droši turpināt, man ap treku pakaļ dzenas vīrs ar nazi rokā."[6]

Tika izmantots arī strihnīns, kurš mazās devās padarīja stingrākus nogurušos muskuļus. Šī laika treka braucējiem bija izveidojusies tāda tolerance pret šo vielu, ka nācās izmantot devas, kuras būtu nāvējošas neliela auguma cilvēkiem.[7] Sporta vēsturnieks Alēns Luncenfičers izteicies, ka strihnīna izmantošana bija ne tikai atļauta, bet arī tika uzskatīta par nepieciešamu, lai izturētu prasīgās sacensības.[8]

Amerikāņu dopinga speciālists Makss Novičs rakstīja: "Vecās skolas treneri, kuri piegādāja līdzekļus, kuri kā pamatu saturēja kokaīnu, ar pārliecību paziņoja, ka braucējs, kurš ir pārguris no sešu dienu sacensībām, saņems otro elpu, uzņemot šos maisījumus."[9] Džons Hobermans, Teksasas Universitātes Ostinā profesors, izteicās, ka sešu dienu sacensības bija "de facto eksperimenti, kuri pētīja stresa psiholoģiju, kā arī vielas, kuras varētu remdēt pārgurumu."[10]

Pirmie šosejas sacensību atbalstītāji laikraksti. Lai arī Le Vélocipède Illustré, kurš 1869. gada novembrī organizēja pasaulē pirmās garo distanču šosejas sacensības, apgalvoja, ka to mērķis bija "attīstīt velosipēdu lietošanas labās idejas", jo "ir jāpierāda, ka ar velosipēdiem var rīkot sacensības ievērojamās distancēs ar nesalīdzināmi mazāku nogurumu kā skrienot",[11] nevarēja noliegt, ka tas arī ievērojami uzlaboja laikraksta pārdošanas apjomus. Laikmetā pirms radio un televīzijas laikraksti varēja nedēļām sagatavot ažiotāžu pirms sacensībām, paļaujoties uz to, ka lasītāji iegādāsies laikrakstu dienu pirms sacensībām, lai uzzinātu vairāk par sportistiem, kuri dodas cauri viņu pilsētai, kā arī dienu pēc tam, lai uzzinātu rezultātus. Tikai nedaudz cilvēki bija veikuši 130 kilometru ceļojumu, vismaz ne pārāk bieži, un doma tos veikt ar velosipēdu pēc iespējas lielākā ātrumā pa bedrainajiem ceļiem ar koka ratiem un metāla riepām bija aizraujoša. Tā rezultātā laikraksti sacensību popularizēšanā centās viens otru pārspēt. 1891. gadā tika organizēts brauciens no Bordo uz Parīzi. Tajā pašā gadā Le Petit Journal dubultoja attālumu, rīkojot sacensības Parīze–Bresta–Parīze vairāk kā 1200 kilometru garumā.

1990. gadi: EPO ēra

labot šo sadaļu

Kad citi medikamenti kļuva nosakāmi, braucēji sāka sasniegt asins pārliešanas efektus daudz efektīvāk, izmantojot eritropoetīnu, zināmu kā EPO. Tas ir medikaments, kuru izmanto, lai palielinātu sarkano asinsķermenīšu izstrādi anēmijas slimniekiem. EPO kļuva plaši izplatīts, ko pierādīja pieķertie sportisti un sekojošās atzīšanās 2006. un 2007. gadā. "Kad es redzēju braucējus ar resnām pakaļām lidojot augšā kalnu pārejās kā lidmašīnas, es sapratu, kas notiek", izteicās kolumbiešu sportists, Luiss Herrera.

EPO problēma pārbaudēs bija līdzīga kā iepriekš testosteronam un pirms tam kortizonam — to nevarēja atšķirt no organismā dabīgi radušās vielas. Žans Pjērs de Mondenārs izteicās, ka pirmoreiz pārbaudēs vajadzēja pierādīt nevis medikamenta klātbūtni, bet gan vielas klātbūtni neierastos daudzumos. Pārbaudītāji noteica hematokrīta līmeni 50 procentu apjomā un aizliedza dalību sportistiem, kuri pārsniedza to. Dāņu braucējs Bjarne Rīss, kurš uzvarēja 1996. gada tūrē starp braucējiem bija pazīstams kā "Misters 60 procenti".[12] 2007. gada 25. maijā viņš atzinās EPO lietošanā no 1993. līdz 1998. gadam, ieskaitot 1996. gadu, kad viņš tūrē uzvarēja.

Braucēju un amatpersonu vidū izplatīts bija cinisms. Žaks Godē, tūres organizētājs no 1936. līdz 1987. gadam 1999. gadā teica:

Es tūrē ieviesu kontroli saistībā ar Toma Simpsona nāvi 1967. gadā un braucēji pieteica streiku. Pēc veiktajiem atklājumiem [tā sauktajā 1998. gada Festina skandālā, skatīt zemāk] es jūtu aizvainojumu pret medicīniskajiem un zinātniskajiem spēkiem, kuri nodeva mūs 30 gadu garumā. Kontroles gandrīz vienmēr ir negatīvas, kas nozīmē to, ka laboratorijas ir pieļāvušas nopietnas kļūdas, kļūdas, kuras ir tikai veicinājušas ļaunuma izaugsmi. Kontroles, ko izstrādājām pēc Simpsona nāves bija meli, ko piesedza augstākās zinātniskās un medicīniskās autoritātes un es nosodu tās.[13]

1998. gada Festina afēra

labot šo sadaļu
Pamatraksts: Festina afēra

1998. gada 8. jūlijā Francijas muitas amatpersonas arestēja Villiju Vūtu, Festina komandas masieri, saistībā ar aizliegtu vielu glabāšanu, ieskaitot narkotikas, eritropoetīnu (EPO), augšanas hormonus, testosteronu un amfetamīnus. Vūts vēlāk savā grāmatā Massacre à la Chaîne.[14] aprakstīja vairākus bieži izmantotus dopinga lietošanas paņēmienus. 1998. gada 23. jūlijā Francijas policija veica reidus vairāku komandu viesnīcās un atrada medikamentus TVM komandas telpās. Ziņām izplatoties, braucēji 17. posma laikā sarīkoja streiku. Pēc sarunām, kuras vadīja Žans Marī Leblāns, tūres direktors, policija piekrita ierobežot savas darbības un braucēji piekrita turpināt. Daudzi braucēji un komandas jau bija pametuši sacensības un tikai 111 braucēji pabeidza posmu. 2000. gada tiesas procesā tika noskaidrota, ka Festina komandas vadība un medicīnas personāls bija organizējuši medikamentu lietošanu komandas līmenī. Festina komandas līderis Rišārs Viranks ilgstoši aizstāvēja pozīciju, ka, iespējams, lietojis dopingu, bet par to nav zinājis. Par šo faktu viņu izsmēja satīriska Francijas televīzijas Canal+ programma Les Guignols de l'Info, sakot: "à l'insu de mon plein gré" ("pēc manas brīvas gribas, bet man nezinot").

Nākamajos gados pēc 1998. gada Festina afēras sacensību organizatori un UCI ieviesa plašākus antidopinga pasākumus, ieskaitot biežākas pārbaudes un jaunus testus asins dopinga pārliešanai un EPO izmantosānai. Tika izveidota Pasaules antidopinga aģentūra (WADA), lai palīdzētu pārvaldes iestādēm cīņā ar dopinga lietošanu.

2004. gadā parādījās jaunas apsūdzības. Janvārī Cofidis komandas pārstāvis Filips Gaumons izmeklētājiem apgalvoja, ka viņa komandā tiek izmantoti steroīdi, cilvēka augšanas hormons, EPO un amfetamīni. Jūnijā Francijas policija aizturēja britu braucēju Deividu Milaru, arī no Cofidis, pasaules čempionu individuālajā braucienā. Tika pārmeklēts viņa dzīvoklis un atrastas divas lietotas EPO šļirces. Spāņu braucējs Hesuss Manzano, kurš nesen bija atskaitīts no Kelme komandas, Madrides sporta laikrakstam AS apgalvoja, ka bijušajā komandā viņš bija spiests lietot aizliegtus preparātus un viņš tika apmācīts metodēs, kā izvairīties no pieķeršanas. Kelme komanda apsūdzības noliedza un nosauca apgalvojumus par atriebību, ko Manzano arī atzina, nosaucot to par "aci pret aci, zobu pret zobu", pamatojoties ar izraisītajām veselības problēmām[15]

Lānsa Ārmstronga apsūdzības

labot šo sadaļu
 
L'Équipe pirmā lapa , apsūdzot Ārmstrongu dopinga lietošanā. Nosaukuma tulkojums "Ārmstronga meli"

Septiņkārtējā tūres uzvarētāja Lānsa Ārmstronga sasniegumi ir radījuši dažādas aizdomas par dopinga lietošanu, tomēr viņa sodīšanai nekad nav bijuši pietiekami pierādījumi. Aizdomas daļēji saistītas ar viņa saistību ar itāļu ārstu Mikēli Ferrāri. Ārmstronga bijušais asistents Maiks Andersons apgalvojis, ka Ārmstrongs lietojis vielu ar tirdzniecības nosaukumu līdzīgu "androstenīnam". Tam sekoja tiesas process pret Andersonu un pretēja prasība pret Ārmstrongu.[16]

2005. gada augusta beigās mēnesi pēc Lānsa Ārmstronga septītās tūres uzvaras pēc kārtas Francijas sporta laikraksts L'Équipe apgalvoja, ka tā rīcībā ir pierādījumi, ka Ārmstrongs 1999. gada Tour de France laikā lietojis EPO.[17] Šo apgalvojumu pamatoja ar urīna paraugiem, kuri bija arhivēti Francijas Nacionālajā Dopinga noteikšanas laboratorijā tālākai izpētei. Ārmstrongs noliedza EPO lietošanu un UCI viņu nesodīja parauga dublikāta trūkuma dēļ. UCI apstiprināja, ka viņu ārsts Mario Zorzoli esot nopludinājis žurnālam 15 formas, kuras saistīja Ārmstrongu ar pozitīvu testu.

Arī 1999. gadā Ārmstrongam uzrādīja pozitīvas glikokortikosteroīda hormona analīzes. Ārmstrongs to izskaidroja ar kortizonu saturoša krēma lietošanu pret sēdekļa izraisītiem noberzumiem un uzrādīja ārsta recepti. Noteiktais apjoms bija zem aizliegtā līmeņa un atbilda apjomam, kuru izmanto tropiskajam ādas krēmam, bet UCI noteikumi pieprasīja, ka ārstu receptes jāuzrāda pirms medikamenta lietošanas.

2006. gada Tour de France

labot šo sadaļu

Operación Puerto izmeklēšana

labot šo sadaļu

2006. gadā vairāki sportisti, ieskaitot Janu Ulrihu un Ivanu Baso, tika atsaukti no starta 2006. gada Tour de France saistībā ar Spānijas policijas apsūdzībām Operación Puerto izmeklēšanā.[18]

Astana-Würth komanda nevarēja startēt, jo par spīti Sporta arbitrāžas tiesas lēmumam, pieci no deviņiem tūres dalībniekiem tika atsaukti pēc tam, kad tika oficiāli minēti Operacion Puerto afērā. Ar atlikušajiem četriem braucējiem (Aleksandrs Vinokurovs, Andrejs Kašečkins, Karloss Barredo un Luiss Leons Sančess) nepietika sacensību noteikumos noteiktajam minimumam.[19]

No 2006. gada Tour de France atsauktie sportisti bija:

Floida Lendisa apsūdzība

labot šo sadaļu
 
Floids Lendiss Tour de France, 2006. gada 23. jūlijā

2006. gada 27. jūlijā Phonak komanda paziņoja, ka Floids Lendiss, 2006. gada tūres uzvarētājs pēc 17. posma ņemtajās analīzēs uzrādījis pozitīvu dopinga testa rezultātu — viņa asinīs bija ārkārtīgi augsta testosterona attiecība pret epitestosteronu. Paziņojuma dienā Lendiss noliedza dopinga lietošanu.[21] Lendisa personīgais ārsts vēlāk atklāja, ka attiecība ir bijusi 11:1, bet atļautais ir līdz 4:1.[22] 31. jūlijā The New York Times ziņoja, ka Lendisa parauga testi uzrādījuši sintētisku testosteronu.[23] Vēlāk viņam atņēma titulu un diskvalificēja no riteņbraukšanas uz diviem gadiem.[24]

2007. gada Tour de France

labot šo sadaļu

2007. gada Tour de France sakarā skandāli parādījās jau līdz ar tūres sākumu. 18. jūlijā divas Vācijas televīzijas kompānijas atsauca savas tiesības pārraidīt Tour de France[25] pēc tam, kad T-Mobile komandas Vācijas riteņbraucējam Patrikam Sinkevičam pirmstūres treniņnometnē 8. jūnijā tika konstatētas pozitīvas testosterona analīzes.

23. maijā Giro d'Italia laikā Pinerolo sprinta speciālists no Itālijas Alesandro Petaki uzrādīja pozitīvas salbutamola analīzes. Tas notika dienā, kad viņš izcīnīja savu trešo no piecām uzvarām šī gada Giro. Lai arī Petaki tiek uzskatīts par astmas slimnieku, viņa komanda Milram braucēju diskvalificēja un lika viņam izlaist Tour de France.[26] Vēlāk riteņbraucējs tika attaisnots pēc skaidrojuma, ka viela tika izmantota slimības ārstēšanai, tomēr Giro d'Italia gūtās uzvaras tika atņemtas.[27]

Tour de France laikā 19. jūnijā tik atklāts, ka tā brīža velobrauciena līderis Mikāls Rasmusens no Dānijas tiek turēts aizdomās, jo ir izlaidis divas ārpussacensību dopinga pārbaudes pirms Tour de France. Dāņu braucēju bija diskvalificējusi Dānijas riteņbraukšanas savienība un tika pārskatīta viņa dalība olimpiskajās spēlēs.[28] Tomēr, pēc tobrīd pieejamās informācijas, Rasmusens nebija pārkāpis nekādus UCI noteikumus[29] un viņš saglabāja līdera dzelteno krekliņu. 8. novembrī Rasmusens atzinās, ka viņš UCI norādījis nepatiesu informāciju.[30]

24. jūlijā tika paziņots, ka Kazahstānas riteņbraucējs Aleksandrs Vinokurovs ir uzrādījis pozitīvas asins dopinga analīzes pēc individuālā brauciena Albī, kurā viņš uzvarēja ar vairāk kā minūtes pārsvaru pār konkurentiem.[31] Tā rezultātā viņa pārstāvētā Astana komanda atsauca savu dalību velobraucienā. Tobrīd Vinokurova komandas biedri Andreass Klēdens un Andrejs Kašečkins kopvērtējumā bija piektajā un septītajā vietā. Vinokurovs uzrādīja pozitīvas analīzes arī pēc uzvaras 15. posmā. Pēc Vinokurova paziņojuma tūres direktors Kristians Prudomms izteicās, ka profesionālajai riteņbraukšanai nepieciešams "kapitālais remonts", lai cīnītos ar dopingu.[32]

Dienu vēlāk, pēc uzvaras 16. posmā Col d'Aubisque, tika atklāts, ka Rasmusens ir melojis Rabobank komandai par savu atrašanās vietu pirms tūres 13. un 14. jūnijā. Par komandas noteikumu pārkāpšanu viņš tika atsaukts no dalības sacensībās. Vēlāk tika atklāts, ka uz Rabobank spiedienu izdarījusi tūres organizētāju kompānija Amaury Sport Organisation. Tajā pašā dienā pozitīvas dopinga analīzes uzrādīja arī Cofidis komands pārstāvis Kristians Moreni un komanda arī viņu atsauca no sacensībām.[33]

Pat pēc 2007. gada tūres noslēguma turpinājās dažādi ar dopinga lietošanu saistīti notikumi. Atklājās, ka Spānijas sportists un 16. vietas ieguvējs Ivans Majo uzrādījis pozitīvas EPO analīzes otrajā atpūtas dienā, 24. jūlijā. Viņu diskvalificēja viņa komanda Saunier Duval-Prodir.[34] Majo iepriekš bija uzrādījis pozitīvas sintētiskā testosterona analīzes 2007. gada Giro d'Italia laikā,[35] bet UCI secināja, ka viņš nav pārkāpis nekādus dopinga aizliegumus.[36]

Arī tūres uzvarētājs Alverto Kontadors tika minēts saistībā ar dopinga apsūdzībām, galvenokārt saistībā ar viņa attiecībām ar Eufemiano Fuentesu un viņa lomu Operación Puerto, bet bez jaunu faktu atklājumiem.[37][38] Kontadoru tūrē pārbaudīja pēc 14., 17. un 18. posma un neatklāja nekādus pārkāpumus. Daži dalībnieki, kā, piemēram, Sebastjēns Ino norādīja, ka viņš nav labāks par Rasmusenu.[39]

30. jūlijā Vācijas dopinga eksperts Verners Franke apsūdzēja Kontadoru aizliegto vielu lietošanā pagātnē.[40]

2012. gada USADA ziņojums

labot šo sadaļu

2012. gada oktobrī USADA izplatīja ziņojumu par U.S. Postal Service komandu un dopinga lietošanu tajā. Ziņojums saturēja rakstiskas liecības no šiem sportistiem, katrs no kuriem aprakstīja plašu aizliegto vielu kā eritropoetīns (EPO), pārlietas asinis un testosterons lietošanu tūres braucēju vidū. Liecības apsūdzēja Lānsu Ārmstrongu,[41] kurš sekojoši tika diskvalificēts uz mūžu un viņam tika atņemti visi izcīnītie tituli.[42]

Pārbaudes

labot šo sadaļu

Pēc katra posma tiek pārbaudīti četri braucēji: kopvērtējuma līderis, posma uzvarētājs un divi nejauši braucēji. Papildus katrs braucējs tiek pārbaudīts pirms pirmās dienas posma, kurš parasti ir īss individuālais brauciens ar atsevišķu startu. Vairums komandu tiek pārbaudītas pilnībā kādā brīdī no trīs nedēļu sacensībām. Starpsezonas laikā var notikt papildu pārbaudes un braucējiem ir jāinformē savas nacionālās riteņbraukšanas federācijas par savu atrašanās vietu, lai viņus varētu atrast.

Daudzām komandām ir pašām savas dopinga pārbaudes programmas, lai saglabātu savu reputāciju. Komandas kā Omega Pharma-Quick Step, ir atsaukušas savus braucējus pirms dalības lielākajās sacensībās. Toms Bonens tika atsaukts kokaīna lietošanas dēļ pirms 2008. gada Tour de France.

Tour de France uzvarētāju statuss

labot šo sadaļu
Gadi Vārds Statuss Piezīmes
2018 Geraints Tomass Nav bijušas pozitīvas analīzes
2014 Vinčenco Nibali Nav bijušas pozitīvas analīzes
2013
2015
2016
2017		 Kriss Frūms Nav bijušas pozitīvas analīzes 2017. gada Vuelta a España laikā ņemtās analīzēs pārkāpta atļautā salbutamola deva, tomēr UCI oficiāli slēdza izmeklēšanu, secinot, ka braucējs iesniedzis pietiekamus pierādījumus, ka parauga rezultāti nav uzskatāmi par pārkāpumu
2012 Bredlijs Viginss Nav bijušas pozitīvas analīzes
2011 Keidels Evanss Nav bijušas pozitīvas analīzes
2010 Andi Šleks Nav bijušas pozitīvas analīzes Pasludināts par uzvarētāju pēc Kontadora diskvalifikācijas.[43]
2007
2009
2010		 Alverto Kontadors Pozitīvas analīzes
Diskvalificēts uz diviem gadiem		 Minēts Operación Puerto dopinga lietā, bet vēlāk apsūdzības noraidītas.
Pozitīvas aizliegtā stimulanta klenbuterola analīzes 2010. gada Tour de France laikā. Diskvalificēts uz diviem gadiem. Par uzvarētāju palsudināts Andi Šleks[43]
2008 Karloss Sastre Nav bijušas pozitīvas analīzes
2006 Floids Lendiss Pozitīvas analīzes
Diskvalificēts uz diviem gadiem		 Pozitīvas analīzes augstai testosterona attiecībai pret epitestosteronu;[23] Par uzvarētāju tika paziņots Oskars Pereiro. 2010. gadā atzinās EPO, testosterona, augšanas hormona lietošanā un asins pārliešanā kopā ar sieviešu hormoniem un insulīnu.
1999—2005 Lānss Ārmstrongs Diskvalificēts uz mūžu.

Atņemti visi tituli kopš 1998. gada augusta.

Atzinies dopinga lietošanā		 Pozitīvas glikokortikosteroīda hormonu analīzes bez iepriekš iesniegtas receptes.[44]

Saistīts ar Mikeli Ferrari, kurš tiek turēts aizdomās par dopinga līdzekļu parakstīšanu.[45]
Bijušā asistenta apsūdzības Androstenine preparāta lietošanā.[46]
Saistība ar EPO lietošanu 1999. gada Tour de France.[47]
Bijušā komandas biedra Frenkija Andreu liecība tiesā, ka Ārmstrongs atzinies dopinga lietošanā savam ārstam, esot slimnīcā ārstējot vēzi.
Floids Lendiss apsūdzēja Ārmstrongu dopinga lietošanā 2002. un 2003. gadā un paziņoja, ka U.S. Postal komandas direktors Johans Breinēls ir uzpircis bijušo UCI prezidentu Heinu Verbrugenu, lai tas klusētu par pozitīvu Ārmstronga testu 2002. gadā.[48][49][50] Lendiss apgalvo, ka viņš ir bijis liecinieks vairākām Ārmstronga asins pārliešanas reizēm un testosterona plāksteru izsniegšanu komandas biedriem United States Postal Service komandā.[51]
Bijušai komandas biedrs Tailers Hamiltons apsūdzēja Ārmstrongu dopinga lietošanā, liecinot federālajā tiesā Ārmstronga lietas izmeklēšanas laikā.[52] Hamiltons televīzijas pārraidē 60 minūtes norādīja, ka Lānss Ārmstrongs ir lietojis EPO.[53]

Iesaistīts apjomīgā dopinga shēmā, kuru atklāja USADA izmeklēšana 2012. gadā. Sekojoši diskvalificēts uz mūžu un atņemti visi izcīnīti tituli kopš 1998. gada augusta.[42]

2013. gadā atzinies dopinga lietošanā visās savās septiņās tūres uzvarās intervijā Oprai Vinfrijai.[54]

1998 Marko Pantani Pozitīvas analīzes
Diskvalificēts uz sešiem mēnešiem		 Neizturēja asins pārbaudi 1999. gada Giro d'Italia; 2001. gada Giro d'Italia laikā viņa istabā atrasts insulīns[55]
1997 Jans Ulrihs Nav bijušas pozitīvas analīzes
Diskvalificēts no 2006. gada sacensībām		 Pozitīvas amfetamīnu analīzes (starpsezonā, nav izmantotas snieguma uzlabošanai)[56]
Iesaistīts Operacion Puerto lietā[57]
1996 Bjarne Rīss Nav bijušas pozitīvas analīzes
Atzinies dopinga lietošanā		 Atzinās, ka lietojis EPO 1996. gada sacensībās[58]
1991—1995 Migels Indurains Pozitīvas analīzes
Nav ticis sodīts		 Pozitīvas salbutamola analīzes 1994. gadā, tomēr tobrīd gan SOK, gan UCI atļāva Indurainam un citiem astmas slimniekiem izmantot salbutomolu.[59]
1986
1989—1990		 Gregs Lemons Nav bijušas pozitīvas analīzes
1988 Pedro Delgado Pozitīvas analīzes
Nav ticis sodīts		 Pozitīvas probenecīda analīzes 1988. gada Tour de France, bet tobrīd tas nebija aizliegto preparātu skaitā[60]
1987 Stīvens Ročs Nav bijušas pozitīvas analīzes
Nav ticis sodīts		 Saskaņā ar izmeklēšanu Itālijā saistībā ar sporta ārsta Frančesko Konkoni, Ročs 1993. gadā saņēmis EPO[61]
1978—1979
1981-1982
1985		 Bernārs Ino Nav bijušas pozitīvas analīzes
1983—1984 Lorāns Fiņons Pozitīvas analīzes 1989. gadā Fiņonam uzrādīja pozitīvas analīzes pēc komandas brauciena ar atsevišķu startu[62][63][64]
Pozitīvas amfetamīnu analīzes Grand Prix de la Liberation Eindhovenā 1989. gada 17. septembrī.[65][66]
1980 Jops Zūtemelks Pozitīvas analīzes Pozitīvas analīzes 1977. gada (pemolīns[67]), 1979. gada (steroīdi[68]) un 1983. gada Tour de France (nandrolons, lai arī vēlāk tas tika atsaukts[67])
1975
1977		 Bernārs Tevenē Nav bijušas pozitīvas analīzes
Atzinies dopinga lietošanā		 Atzinies steroīdu lietošanā 1975. un 1977. gada tūrē[69][70]
1976 Lisjēns van Impe Nav bijušas pozitīvas analīzes
1969—1972
1974		 Edijs Merkss Pozitīvas analīzes Merksam pozitīvas analīzes bijušas četras reizes, bet nekad Tour de France laikā. Viņu izraidīja no 1969. gada Giro d'Italia pēc pozitīvām Reactivan analīzēm.[71]

Viņam tika uzrādītas pozitīvas Mucantil analīzes pēc uzvaras 1973. gada Giro di Lombardia. Šī viela vēlāk tika noņemta no aizliegto saraksta.[71]
Pēc 1975. gada La Flèche Wallonne, Merksam bija pozitīvas Stimul preparāta analīzes, viņš vainoja savu ārstu.[71]
1977. gadā viņu kopā ar Frediju Mārtensu un Mišelu Polentjē pieķēra amfetamīna pemolīna lietošanā.

1973 Luiss Okaņa Nav bijušas pozitīvas analīzes
1968 Jans Jensens Nav bijušas pozitīvas analīzes
1967 Rožē Pinžons Nav bijušas pozitīvas analīzes
1966 Lisjēns Emārs Pozitīvas analīzes
Diskvalificēts uz vienu mēnesi		 Diskvalifikācijas dēļ izlaida 1969. gada Vuelta a España.
1965 Feliss Džimondi Nav bijušas pozitīvas analīzes
1957
1961—1964		 Žaks Anketils Atzinies dopinga lietošanā Televīzijas ēterā debatējis ar Francijas valdības ministru, izsakoties "Lieciet mani mierā; dopingu lieto visi."
Pēc uzvaras 1966. gada Lježa-Bastoņa-Lježa tika īslaicīgi diskvalificēts pēc atteikšanās veikt dopinga analīzes, sakot, ka jau apmeklējis tualeti. Diskvalifikāciju atcēla pēc tam, kad viņa advokāta darbības rezultātā lieta netika izskatīta.

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ [1][novecojusi saite] History, Drugs and the Tour de France by Tim Moore
  2. ↑ Novich, Max M: Drug abuse and drugs in sports, New York State Journal of Medicine, vol 73, no 21, 1 November 1973
  3. ↑ Halter, Hans: 'Alles verstehen, alles verzeihen', Der Spiegel, Germany 3 August 1998
  4. ↑ Penot, Christophe: Pierre Chany, l'homme aux 50 Tours de France, Éditions Cristel, France, 1996
  5. ↑ Novich, Max M., Abbotempo, UK, 1964
  6. ↑ Bearings, US, 24 December 1896, cited Ritchie, Andrew, Major Taylor, Bicycle Books, US, 1988
  7. ↑ Woodland, Les (1980) Dope, the use of drugs in sport, David and Charles, UK
  8. ↑ Lunzenfichter, Alain: C'est pas du Jeu!, L'Équipe, France, 10 December 2007
  9. ↑ Novich, ibid. Cited De Mondenard, Dr Jean-Pierre: Dopage, l'imposture des performances, Chiron, France, 2000
  10. ↑ Hoberman, John; Dopers on Wheels: The Tour's sorry history, www.msnbc.msn.com/id/19462071/ retrieved December 2007
  11. ↑ Le Vélocipède Illustré, Paris, 1 April 1869
  12. ↑ Je ne cherche pas à être aimé, Le Journal du Dimanche, France, 9 July 2007
  13. ↑ Goddet, Jacques, Procycling, UK, December 1999
  14. ↑ Voet, Willy (1999). Massacre à la Chaîne ISBN 2-290-30062-4. Translated as “Breaking the Chain”, ISBN 0-224-06056-2
  15. ↑ “Ex-Kelme rider promises doping revelations” Arhivēts 2016. gada 28. martā, Wayback Machine vietnē. Velo News, 20 March 2004.
  16. ↑ «Armstrong's lawyer: We won't be 'blackmailed'». MSNBC. 2005. gada 2. aprīlis.
  17. ↑ “L'Équipe alleges Armstrong samples show EPO use in 99 Tour” Arhivēts 2006. gada 15. februārī, Wayback Machine vietnē. Velo News, August 23, 2005.
  18. ↑ "Tour elite thrown out as Ullrich and Basso caught up in drug crackdown" Guardian, 1st July 2006
  19. ↑ Astana-Würth leaves the Tour
  20. ↑ 20,0 20,1 20,2 20,3 20,4 «Wednesday's EuroFile: Astana 5' cleared by Spanish courts; Landis sets post-Tour schedule». Velo News. 2006-07-126. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-10-20. Skatīts: 2009-07-25.
  21. ↑ «Yahoo! Sports - Sports News, Scores, Rumors, Fantasy Games, and more». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 24. augustā. Skatīts: 2012. gada 25. februārī. Arhivēts 2007. gada 24. augustā, Wayback Machine vietnē.
  22. ↑ «Landis sample 'well above limit'». BBC News. 2006-08-02. Skatīts: 2006-08-02.
  23. ↑ 23,0 23,1 Juliet Macur. «New Finding Challenges Tour Champ’s Claim». The New York Times, 2006. gada 1. augusts. Skatīts: 2010. gada 1. maijs.
  24. ↑ «Backup Sample on Landis Is Positive». Velonews. 2007-09-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-07-05. Skatīts: 2009-12-02. Arhivēts 2008-07-05 Wayback Machine vietnē.
  25. ↑ German television pulls plug over drugs[novecojusi saite] Daily Telegraph
  26. ↑ «Petacchi to miss Tour de France». BBC News. 2007. gada 5. jūlijs. Skatīts: 2007-07-26.
  27. ↑ «Petacchi cleared of doping charge». BBC News. 2007. gada 24. jūlijs. Skatīts: 2007-07-26.
  28. ↑ Michael Rasmussen rides into a storm Daily Telegraph
  29. ↑ Automātiskai diskvalifikācijai nepieciešami trīs izlaisti testi
  30. ↑ «- Danish article on politiken.dk - "UCI: Rasmussen står til to års karantæne" (English: "UCI: Rasmussen is up for two years exclusion")». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 11. janvārī. Skatīts: 2007. gada 9. novembrī. Arhivēts 2008. gada 11. janvārī, Wayback Machine vietnē.
  31. ↑ Alexandre Vinokourov faces two-year ban Daily Telegraph
  32. ↑ BBC News 25 July 2007
  33. ↑ Leader Rasmussen kicked off Tour BBC News
  34. ↑ «Mayo positif et suspendu» (French). l'Equipe. 2007-07-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-08-03. Skatīts: 2007-07-30.
  35. ↑ «Bergspezialist Iban Mayo beim Giro positiv getestet» (German). Die Welt. 2007-06-14. Skatīts: 2007-07-30.
  36. ↑ «Mayo cleared of doping as UCI probes Petacchi, Piepoli». Eurosport. 2007-06-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-08-12. Skatīts: 2007-07-30.
  37. ↑ Andrew Hood. «Contador on cusp of greatness: Puerto Questions». Velonews, 2007. gada 24. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-09-29. Skatīts: 2007-07-27. Arhivēts 2007-09-29 Wayback Machine vietnē.
  38. ↑ Laurent Vergne. «Contador: "Je suis clair"» (French). Eurosport, 2007. gada 27. jūlijs. Skatīts: 2007-07-27.
  39. ↑ «Les réactions» (French). L'Equipe. 2007. gada 26. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-09-28. Skatīts: 2007-07-27.
  40. ↑ «'Zege Contador grootste zwendel' (Victory Contador major scam)» (Dutch). ANP. 2007. gada 30. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-10-11. Skatīts: 2007-07-30.
  41. ↑ U.S. Postal Service Pro Cycling Team Investigation, USADA, 2012 October, retr 2012 10 14
  42. ↑ 42,0 42,1 Julien Pretot. «Armstrong's Tour titles stripped». Geneva : Reuters, 2012. gada 22. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 11. februārī. Skatīts: 2012. gada 22. oktobris. Arhivēts 2015. gada 11. februārī, Wayback Machine vietnē.
  43. ↑ 43,0 43,1 «Alberto Contador handed two-year ban for doping offence». BBC. 2012. gada 6. februāris. Skatīts: 2012. gada 6. februāris.
  44. ↑ William Fotheringham. «Tour's 40 years of hurt: an inglorious history of drugs». The Guardian (London), 2006. gada 28. jūlijs. Skatīts: 2010. gada 1. maijs.[novecojusi saite]
  45. ↑ «Postal officials downplay Armstrong- Ferrari link». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 8. augustā. Skatīts: 2007. gada 26. jūlijā. Arhivēts 2007. gada 8. augustā, Wayback Machine vietnē.
  46. ↑ «Armstrong's assistant says he saw androgens».
  47. ↑ «Lance denies 'credible' report he used steroids».
  48. ↑ Simon Hart. «Floyd Landis puts Lance Armstrong at the centre of new drug allegations». London : Telegraph, 2010-05-20. Skatīts: 2010-07-17.
  49. ↑ Peter Cossins. «Kimmage: Landis allegations will decide the sport’s future». Cyclingnews.com, 2010-05-21.
  50. ↑ Stephen Farrand. «McQuaid reveals Armstrong made two donations to the UCI». Cyclingnews, 2010-07-10. Skatīts: 2010-07-12.
  51. ↑ «Floyd Landis Nightline Interview - ABC News». Abcnews.go.com. Skatīts: 2010-10-03.
  52. ↑ http://www.cyclingnews.com/news/tyler-hamiltons-letter-of-confession Accessed May 20, 2011
  53. ↑ «http://www.cbsnews.com/video/watch/?id=7366684n Accessed May 20, 2011». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 21. februārī.
  54. ↑ Associated Press. «Armstrong admits doping to Oprah». Sports Illustrated, 2013. gada 17. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. martā. Skatīts: 2013. gada 14. februāris.
  55. ↑ «Former Tour champ Pantani has doping ban lifted». CBC News. 2002. gada 13. jūlijs.
  56. ↑ «Armstrong maintains Tour lead; Ullrich banned». CBC News. 2002. gada 23. jūlijs.
  57. ↑ «Puerto blood confirmed to be Ullrich's».
  58. ↑ Mike Nizza. «Tour de France Champion Admits Doping». The New York Times, 2007. gada 25. maijs. Skatīts: 2010. gada 1. maijs.
  59. ↑ «Drugs in Sport: Indurain allowed to use 'banned' drug». The Independent. 1994. gada 30. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 23. oktobris.
  60. ↑ Samuel Abt. «Tour de France; Leader Wins Drug Appeal». The New York Times, 1988. gada 22. jūlijs. Skatīts: 2010. gada 1. maijs.
  61. ↑ «Tour de Farce as Roche linked to doping scandal». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 2008. gada 26. jūlijā.
  62. ↑ «Veertig jaar doping in de wielersport(nīderlandiski)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 13. martā. Skatīts: 2008. gada 26. jūlijā. Arhivēts 2008. gada 13. martā, Wayback Machine vietnē.
  63. ↑ New York Times, October 7, 1989, Fignon Drug Results
  64. ↑ «International Herald Tribune, September 29, 1993, Fignon:French Cycling's Angry Young Man Coasts to the End of His Bumpy Road». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 9. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 9. oktobrī.
  65. ↑ New York Times, 7 October 1989, Fignon Drug Results
  66. ↑ «International Herald Tribune, 29 September 1993, Fignon:French Cycling's Angry Young Man Coasts to the End of his Bumpy Road». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 9. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 9. oktobrī.
  67. ↑ 67,0 67,1 «nrc.nl - Sport - Doping in de Tour is van alle tijden». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 29. septembrī. Skatīts: 2012. gada 21. februārī.
  68. ↑ «Internet Archive Wayback Machine». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 29. septembrī. Skatīts: 2007. gada 29. septembrī.
  69. ↑ Chany, Pierre: L'angoissant combat de Bernard Thévenet, Vélo, France, no 125, 1978
  70. ↑ «Ex-Tour champ Thevenet defends his doping past». CNN.[novecojusi saite]
  71. ↑ 71,0 71,1 71,2 L'Équipe, France, 13 March 2007

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dopinga_lietošana_Tour_de_France&oldid=4127256"