Klenbuterols ir medikaments, kas pieder pie selektīvajiem bēta-2 adrenomimētiķiem. Tas ierosina bēta-2 adrenoreceptorus un tam ir spēcīga bronholītiska (bronhus atslābinoša) iedarbība. Klenbuterols iedarbojas uz tuklajām šūnām un bremzē mediatoru izdalīšanos no tām, novēršot bronhu spazmas, tūsku un iekaisumu. Bronholītiskais efekts sākas jau 10 minūtes pēc klenbuterola inhalācijas. Lielās dozās izraisa tahikardiju un roku pirkstu tremoru (trīcēšanu). Pārdozējot (virs 120 μg) izraisa nelabumu, vemšanu un var pat novest pie miokarda infarkta. Klenbuterols izdalās no organisma galvenokārt caur nierēm. Lieto HOPS, bronhiālās astmas un citu plaušu slimību ārstēšanai. Nedrīkst lietot, ja ir tireotoksikoze, miokarda infarkts, grūtniecība u.c. Parasti tiek ražots hidrohlorīda veidā.

Klenbuterols

Klenbuterola optisko izomēru struktūrformulas

Klenbuterola molekulas modelis
Citi nosaukumi (RS)-1-(4-amino-3,5-dihlorfenil)-2-(terc-butilamino)etanols
CAS numurs 37148-27-9
Ķīmiskā formula C12H18Cl2N2O
Molmasa 277,19 g/mol
Blīvums 1420 kg/m3
Kušanas temperatūra 116−119 °C

Klenbuterola lietošana sportā aizliegta kopš 1992. gada, uzskatot to par dopingu. To mēdz lietot amatieri kultūristi, kuri nav pakļauti dopinga kontrolei, jo tiek uzskatīts, ka klenbuterols samazina taukaudu daudzumu. Klenbuterols uzkrājas cilvēka taukaudos un var fiziskas slodzes laikā izdalīties no tiem ilgi pēc lietošanas. Nosaka, veicot urīna analīzes.[1] Var nokļūt organismā ar uzturā lietojamo gaļu, jo dažās valstīs (Ķīnā, Meksikā) klenbuterolu izmanto nobarojamo lopu muskuļu masas palielināšanai.

  1. R. Baselt, Disposition of Toxic Drugs and Chemicals in Man, 8th edition, Biomedical Publications, Foster City, CA, 2008, pp. 325–326.