Doma skola
Doma skola jeb katedrāles skola (vācu: Domschule, angļu: cathedral school) bija viduslaiku mācību iestādes pie katedrālēm, kuras vadīja katedrāles klērs. Eksistēja paralēli klostera skolām.
Radās ap kristietības administratīvajiem centriem agrīnajos viduslaikos līdz ar Romas impērijas izglītības sistēmas sabrukumu. Pirmās ziņas par doma skolai līdzīgām iestādēm ir no 6. gadsimta vestgotu pārvaldītās Spānijas.
Mācības notika latīņu valodā. Iesākumā tās sagatavoja tikai baznīcas darbiniekus, vēlāk sagatavoja izglītotus cilvēkus valsts pārvaldes un komercijas vajadzības. Skolas bija tiem laikiem dārgas, tāpēc parasti uzņēma augstdzimušus skolniekus, un tikai zēnus. Skolā parasti bija mazāk par 100 audzēkņiem.
Skolas dalījās divās daļās — schola minor, kuras vēlākajos laikos pārveidojās par pamatskolām un schola major, vēlākajos laikos pārveidojās par vidusskolām. Skolā mācīja t.s. septiņas brīvās mākslas — pirmajā pakāpē t.s. trivium (gramatiku, retoriku, dialektiku), otrajā pakāpē — t.s. quadrivium (aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
Vairākas doma skolas laika gaitā kļuva par viduslaiku universitātēm. Vairākas skolas, transformējoties, saglabājušās līdz mūsdienām.
Doma skolas Livonijā
labot šo sadaļuLīdz ar kristietības ienākšanu Livonijā, doma skolas nodibināja arī Latvijā un Igaunijā.
Tās bija:
- 1211. gadā — Rīgā Rīgas Doma skola
- 1250. gadā — Tartu
- 1251. gadā — Pērnavā
- 1266. gadā — Tallinā
- 1280. gadā — Hāpsalu
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija uzskata sevi par Rīgas Doma skolas pēcteci.
Skat. arī
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)