Vikipēdija

Disautonomija

stāvoklis, kurā pienācīgi nedarbojas cilvēka veģetatīvā nervu sistēma

Disautonomija, veģetatīvā mazspēja, vai autonomā jeb veģetatīvā disfunkcija[4] ir stāvoklis, kad cilvēka veģetatīvā (autonomā) nervu sistēma (ANS) nedarbojas pareizi. Tas var ietekmēt sirds, urīnpūšļa, zarnu, sviedru dziedzeru, acu zīlīšu un asinsvadu darbību. Disautonomijai ir daudz cēloņu, no kuriem ne visus var klasificēt kā neiropātiskus.[5] Disautonomija var būt raksturīga vairākām slimībām, piemēram, Parkinsona slimībai, multiplo sistēmu atrofijai, Levi (Lewy) ķermenīšu demencei, Ēlersa–Danlosa sindromam, autoimūnai autonomai ganglionopātijai un autonomai neiropātijai,[6] HIV/AIDS,[7] mitohondriālai citopātijai,[8] tīrai autonomai mazspējai, autismam un posturālas ortostatiskās tahikardijas sindromam (POTS).

Disautonomija
Citi nosaukumi somatoforma veģetatīvā disfunkcija (SVD), neirocirkulāra distonija (disautonomijas apakštipi), veģetatīvā distonija
Veģetatīvās nervu sistēmas iedalījums simpātiskajā un parasimpātiskajā nervu sistēmā.
Specialitāte Neiroloģija
Simptomi Anhidroze vai hiperhidroze, neskaidra redze, tuneļa redze, ortostatiska hipotensija, aizcietējums, caureja, disfāgija, zarnu nesaturēšana, urīna aizture vai urīna nesaturēšana, reibonis, smadzeņu migla, fiziskās slodzes nepanesamība, tahikardija, vertigo, vājums un nieze.[1]
Cēloņi Simpātisku vai parasimpātisku autonomās nervu sistēmas sastāvdaļu neadekvātums[2]
Riska faktori Alkoholisms un diabēts[3]
Diagnostikas metode Ambulatorais asins spiediens, tāpat arī EKG monitorēšana
Ārstēšana Simptomātiska vai atbalstoša ārstēšana

Diagnozi nosaka, veicot veģetatīvās nervu sistēmas funkcionālo testēšanu, koncentrējoties uz skarto orgānu sistēmu. Izmeklējumus var veikt, lai noteiktu pamatā esošos slimības procesus, kas varētu būt izraisījuši simptomu vai autonomās neiropātijas attīstību. Daudzu ar disautonomiju saistītu simptomu gadījumā ir pieejama simptomātiska ārstēšana, un dažus slimības procesus var ārstēt tieši. Atkarībā no disfunkcijas smaguma disautonomija var būt gan gandrīz bez simptomiem un pārejoša, gan invalidizējoša un/vai dzīvībai bīstama.[9]

Pazīmes un simptomi

labot šo sadaļu

Disautonomijas simptomus, kuru ir daudz un katram cilvēkam tie ir ļoti atšķirīgi, izraisa neefektīvi vai nelīdzsvaroti eferentie nervu signāli, ko nosūta abas sistēmas. Simptomi cilvēkiem ar disautonomiju ir šādi:

Cēloņi

labot šo sadaļu

Disautonomiju var izraisīt iedzimtas vai deģeneratīvas neiroloģiskas slimības (primārā disautonomija)[5] vai iegūtas saslimšanas izraisīts autonomās nervu sistēmas bojājums (sekundārā disautonomija).[10] Biežāki cēloņi var būt:

Simpātiskajā nervu sistēmā (SNS) dominējošā disautonomija ir izplatīta kopā ar fibromialģiju, hroniska noguruma sindromu, kairinātu zarnu sindromu un intersticiālu cistītu, tādējādi radot iespēju, ka šāda disautonomija varētu būt to kopīgā grupēšanās patogēzes pamatā.

Dažkārt trauksme var būt ne tikai disautonomijas simptoms, bet arī fiziski izpausties ar simptomiem, kas atgādina autonomās disfunkcijas simptomus. Ļoti svarīgi ir veikt rūpīgu izmeklēšanu, izslēdzot fizioloģiskos cēloņus, bet gadījumos, kad tiek veikti attiecīgie testi un netiek atrasti cēloņi vai simptomi nesakrīt ar citiem zināmiem traucējumiem, primāri trauksmes traucējumi ir iespējami, bet tos nevajadzētu prezumēt. Šādiem pacientiem trauksmes jutīguma indekss var labāk prognozēt trauksmes traucējumus, savukārt Bekas trauksmes inventāra (Beck Anxiety Inventory; BAI) rādītāji pacientiem ar disautonomiju var maldinoši liecināt par trauksmi.

Mitohondriālo citopātiju gadījumā var rasties autonomā disfunkcija, kas izpaužas kā ortostatiska nepanesamība, ar miegu saistīta hipoventilācija un aritmijas.

Skatīt arī

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Autonomic Neuropathy Clinical Presentation: History, Physical, Causes». emedicine.medscape.com. Skatīts: 2021-08-22.
  2. ↑ «Dysautonomia Information Page | National Institute of Neurological Disorders and Stroke». www.ninds.nih.gov. Skatīts: 2021-09-14.
  3. ↑ «Dysautonomia Information Page | National Institute of Neurological Disorders and Stroke». www.ninds.nih.gov. Skatīts: 2021-08-22.
  4. ↑ «Steidzīgā dzīvesveida blakusparādība – veģetatīvā distonija». manaaptieka.lv. Mana Aptieka. 2017. gada 2. janvāris. Skatīts: 2019. gada 25. augusts.
  5. ↑ 5,0 5,1 «Dysautonomia». NINDS. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-12-02. Skatīts: 2012-04-03.
  6. ↑ Imamura M, Mukaino A, Takamatsu K, Tsuboi H, Higuchi O, Nakamura H, Abe S, Ando Y, Matsuo H, Nakamura T, Sumida T, Kawakami A, Nakane S (February 2020). "Ganglionic Acetylcholine Receptor Antibodies and Autonomic Dysfunction in Autoimmune Rheumatic Diseases". Int J Mol Sci 21 (4): 1332. doi:10.3390/ijms21041332. PMC 7073227. PMID 32079137.
  7. ↑ McIntosh RC (August 2016). "A meta-analysis of HIV and heart rate variability in the era of antiretroviral therapy". Clin Auton Res 26 (4): 287–94. doi:10.1007/s10286-016-0366-6. PMID 27395409.
  8. ↑ Kanjwal, Khalil; Karabin, Beverly; Kanjwal, Yousuf; Saeed, Bilal; Grubb, Blair P. (October 2010). "Autonomic dysfunction presenting as orthostatic intolerance in patients suffering from mitochondrial cytopathy". Clinical Cardiology 33 (10): 626–629. doi:10.1002/clc.20805. ISSN 1932-8737. PMC 6653231. PMID 20960537.
  9. ↑ Iodice V, Kimpinski K, Vernino S, Sandroni P, Fealey RD, Low PA (June 2009). "Efficacy of immunotherapy in seropositive and seronegative putative autoimmune autonomic ganglionopathy". Neurology 72 (23): 2002–8. doi:10.1212/WNL.0b013e3181a92b52. PMC 2837591. PMID 19506222.
  10. ↑ Kirk KA, Shoykhet M, Jeong JH, Tyler-Kabara EC, Henderson MJ, Bell MJ, Fink EL (August 2012). "Dysautonomia after pediatric brain injury". Developmental Medicine and Child Neurology 54 (8): 759–64. doi:10.1111/j.1469-8749.2012.04322.x. PMC 3393822. PMID 22712762.
  11. ↑ 11,0 11,1 11,2 11,3 11,4 11,5 11,6 11,7 Veidne:MedlinePlusEncyclopedia
  12. ↑ Tateno, F; Sakakibara, R; Aiba, Y; Ogata, T (2020). "Alcoholism mimicking multiple system atrophy: a case report". Clin Auton Res 30 (6): 581–584. doi:10.1007/s10286-020-00708-y. PMID 32607716.
  13. ↑ Veidne:Better source needed«Autonomic Neuropathy. Information about AN. Patient | Patient». Patient info. Skatīts: 2016-02-21.
  14. ↑ Davies, Kristen; Ng, Wan-Fai (2021). "Autonomic Nervous System Dysfunction in Primary Sjögren's Syndrome". Frontiers in Immunology 12. doi:10.3389/fimmu.2021.702505. PMC 8350514. PMID 34381453.
  15. ↑ Imrich, R.; Alevizos, I.; Bebris, L.; Goldstein, D. S.; Holmes, C. S.; Illei, G. G.; Nikolov, N. P. (2015). "Predominant Glandular Cholinergic Dysautonomia in Patients with Primary Sjögren's Syndrome". Arthritis & Rheumatology 67 (5): 1345–1352. doi:10.1002/art.39044. PMC 4414824. PMID 25622919.
  16. ↑ «Dysautonomia: Malfunctions in Your Body's Automatic Functions».
  17. ↑ «Dysautonomia in Sjögren's». 2023. gada 26. oktobris.
  18. ↑ "Dysautonomia and its underlying mechanisms in the hypermobility type of Ehlers-Danlos syndrome". Seminars in Arthritis and Rheumatism 44 (1): 93–100. August 2014. doi:10.1016/j.semarthrit.2013.12.006. PMID 24507822.
  19. ↑ "Autonomic involvement in Guillain-Barré syndrome: an update". Clin Auton Res 29 (3): 289–299. 2019. doi:10.1007/s10286-018-0542-y. PMID 30019292.
  20. ↑ "Prevalence and mechanism of bladder dysfunction in Guillain-Barre Syndrome". Neurourol Urodyn 28 (5): 432–437. 2009. doi:10.1002/nau.20663. PMID 19260087.
  21. ↑ Paliwal, V. K.; Garg, R. K.; Gupta, A.; Tejan, N. (2020). "Neuromuscular presentations in patients with COVID-19". Neurological Sciences 41 (11): 3039–3056. doi:10.1007/s10072-020-04708-8. PMC 7491599. PMID 32935156.
  22. ↑ "Long COVID: mechanisms, risk factors and recovery". Experimental Physiology 108 (1): 12–27. 2023. doi:10.1113/EP090802. PMID 36412084.
  23. ↑ «Paraneoplastic syndromes of the nervous system». Mayo Clinic. Skatīts: 2016. gada 13. septembris.
  24. ↑ Acob, Lori Mae Yvette. (2021). Autonomic Nervous System Dysfunction – Concussion Alliance. Retrieved 21 September 2021, from https://www.concussionalliance.org/autonomic-nervous-system-dysfunction
  25. ↑ Palma JA, Kaufmann H (March 2018). "Treatment of autonomic dysfunction in Parkinson disease and other synucleinopathies". Mov Disord 33 (3): 372–90. doi:10.1002/mds.27344. PMC 5844369. PMID 29508455.
  26. ↑ Aiba Y, Sakakibara R, Tateno F, Shimizu N (May 2021). "Orthostatic hypotension possibly caused by vincristine". Neurology and Clinical Neuroscience 9 (4): 365–366. doi:10.1111/ncn3.12517.
Klasifikācija
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Disautonomija&oldid=4094495"