Veģetatīvā nervu sistēma
perifēriskās nervu sistēmas daļa, kas regulē visu iekšējo orgānu inervāciju
Veģetatīvā nervu sistēma (latīņu: systema nervosum vegetativum s. autonomicum) jeb autonomā nervu sistēma ir perifērās nervu sistēmas daļa, kas regulē visu iekšējo orgānu funkcijas, nodrošinot organisma vielmaiņu, augšanu un vairošanos.[1] Tajā ietilpst asinsrite, elpošana, gremošana, vielmaiņa, izdalīšana, kā arī endokrīno dziedzeru darbība. Veģetatīvā nervu sistēma uztur organisma homeostāzi.[2]

Veģetatīvā nervu sistēma, kuras vidū redzami iekšējo orgānu nervi, un klejotājnervs kā "X" zilā krāsā. Sirds un orgāni zemāk esošajā sarakstā tiek uzskatīti par iekšējiem orgāniem
Veģetatīvā nervu sistēma nav pakļauta cilvēka gribas kontrolei. Tā iedalās simpātiskajā nervu sistēmā un parasimpātiskajā nervu sistēmā.
Skatīt arīLabot
AtsaucesLabot
- ↑ Kamita Eglīte. Anatomija. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2020. 142. lpp. ISBN 978-9934-18-175-7.
- ↑ Козлов В. И., Цехмистренко Т. А. Анатомия нервной системы. / Учебное пособие для студентов. - М.: Мир, 2006. - 208 с., ил. ISBN 5-03-003567-2
Šis ar anatomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |