Dionīsijs Fabrīcijs
Dionīsijs Fabrīcijs (latīņu: Dionysius Fabricius) bija jezuītu prāvests Vīlandē Pārdaugavas hercogistes laikā. Līdz 1610. gadam viņš latīņu valodā vairākos posmos sarakstīja Livonijas vēstures sērijas 4 daļās, kas aptvēra laika posmu no katoļu priesteru ierašanās Līvzemē līdz autora pieredzētajiem notikumiem, — Livonicae Historiae compendiosa series, in quatuor digesta partes ab anno 1158 usque ad annum 1610.
Par viņa dzīvi ir zināms, ka viņš bijis saistīts ar Viļņas jezuītu akadēmiju (Viļņas universitātes priekšteci), kur izskolojis vairākus dedzīgus katoļu priesterus, ieskaitot Jozafatu Kunceviču, kas 1617. gadā kļuva par Vitebskas katoļu bīskapu, 1618. gadā par Polockas arhibīskapu un 1623. gadā gāja bojā sadursmēs ar pareizticīgajiem.
Grāmatas apraksts
labot šo sadaļuManuskripts ir mēģinājums aprakstīt Livonijas vēsturi no Polijas-Lietuvas kopvalsts un Romas katoļu baznīcas uzskatu viedokļa. Tas veltīts Pārdaugavas hercogistes administratoram J. Hodkevičam un sadalīts šādās daļās:
- I daļa apraksta Vidzemes un Igaunijas iekarošanu un kristīšanu katoļu ticībā (1158—1238),
- II daļa apraksta Livonijas konfederācijas laika notikumus (1238—1561),
- III daļa apraksta Livonijas kara notikumus (1561—1582),
- IV daļa apraksta Pārdaugavas hercogistes laiku (1582—1611), īpaši poļu-zviedru kara pirmo posmu (1600—1611).
Dionīsija Fabrīcija grāmatā atrodamas autentiskas ziņas par latviešu ticējumiem un paražām 16. gadsimtā: “Ir skaidri zināms, ka šī barbaru tauta stāv ārpus kultūras, jo dievu vietā pielūdz sauli, mēnesi un pat koku.” “Daži tik labi zina burvības mākslas, ka pat vasaras vidū, kad mēdz būt visniknākais karstums, var izsaukt sarmu, salnu un sniegu. Bet, kas vēl vairāk, iesētu un jau līdz papēžiem izaugušu labību viņi ar savu burvību tā aiztura, ka asni ieaug atkal zemē un tīrumos tiek tā sajaukti, ka zemkopis nedabū nekādus augļus.” “Daži tur savā mājā pūķus (dracones), kas citiem zog labību un nes mājā.” “Bērēs viņi ir ieraduši žēloties, lādēt bargo verdzību un nekrietno kundzības jūgu, novēlēt turpretī laimi mirušajiem, kas atsvabinājušies no verdzības, ko nežēlīgie vācieši tiem uzspieduši.”
Rokrakstu pirmo reizi 1795. gadā iespieda Gustavs fon Bergmanis savā privātajā Rūjienas spiestuvē.
2010. gadā tika publicēts grāmatas igauņu tulkojums ar paralēlo latīņu tekstu “Liivimaa ajaloo lühiülevaade: Livonicae historiae compendiosa series”.
Darbi
labot šo sadaļu- Livonicae Historiae compendiosa series, in quatuor digesta partes ab anno 1158 usque ad annum 1610 curante G. Bergmann. Editio secunda (izdevis Gustavs fon Bergmans 1795. gadā, atkārtots izdevums 1848. gadā)
- Kurzer Abriss der livländischen Geschichte von Dionysius Fabricius. Übersetzte v. G. und K. Freymann. -- Jb FLG 1896-1899. Fellin 1900, lk. 61-195. (vācu tulkojums)
Informācijas avoti
labot šo sadaļu- Fabricijs (Fabricius) Dionīsijs, Historia.lv