Dimitrije Kantemirs (rumāņu: Dimitrie Cantemir, krievu: Дмитрий Константинович Кантемир, turku: Dimitri Kantemiroğlu; dzimis 1673. gada 26. oktobrī, miris 1723. gada 21. augustā) bija Moldāvijas augstmanis, hospodars un literāts. Sarakstījis darbus vēsturē, folklorā, muzikoloģijā, arhitektūrā, matemātikā. Pārvaldīja 11 valodas.

Dimirije Kantemirs
Dimitrie Cantemir
Moldāvijas valdnieks
Amatā
1693 — 1693
Priekštecis Konstantins Kantemirs
Pēctecis Konstantins Duka
Moldāvijas valdnieks
Amatā
1710 — 1711
Priekštecis Nikolae Mavrokordats
Pēctecis Lupu Kostahi

Dzimšanas dati 1673. gada 26. oktobrī
Silišteni, Moldāvija
(Dimitrije Kantemira, Karogs: Rumānija Rumānija)
Miršanas dati 1723. gada 21. augustā
Dmitrovka, Krievijas impērija
(Dmitrovska, Orlas apgabals, Karogs: Krievija Krievija)
Dinastija Kantemiru dinastija
Tēvs Konstantins Kantemirs
Māte Anna
Dzīvesbiedrs(-e) 1. Kasandra Kantukuzina
2. Anastasija Trubecka
Bērni 8 bērni, to skaitā Antiohs Kantemirs
Reliģija pareizticība

Dzimis Moldāvijā. No 1687. līdz 1691. gadam kā ķīlnieks pavadīja Konstantinopolē. 1710. gadā tika nozīmēts par Moldāvijas hospodaru, lai cīnītos pret Krieviju Krievu—turku kara (1710—1711) laikā. Tā vietā 1711. gada 13. aprīlī viņš Luckā slepeni noslēdza līgumu ar Pēteri I par to, ka Moldāvija no Turcijas pakļautības pāriet Krievijas ietekmē. Pēc krieviem neveiksmīgā kara noslēguma, Kantemirs kopā ar svītu apmetās uz dzīvi Krievijā, kur viņam tika piešķirti īpašumi. No 1711. līdz 1719. gadam publicēja vairumu no saviem pazīstamākajiem darbiem. 1714. gadā kļuva par Berlīnes Zinātņu akadēmijas locekli. Miris Krievijā. 1935. gadā pārapbedīts Jasos.

Krievijas armijas pazīstamā Kantemiras divīzija ir nosaukta Kantemirovkas ciema vārdā, bet ciema nosaukums savukārt cēlies no apkārtējo zemju īpašnieka Dimitrijes Kantemira vārda.

Ārējās saites

labot šo sadaļu