Deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem
Deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem bija piespiedu pārvietošana 1950. gada maijā-jūnijā no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem, kas līdz okupācijai bija Latvijas un Igaunijas sastāvdaļas.
Deportēti tika galvenokārt šo rajonu krievvalodīgie zemnieki — tā sauktie kulaki un "meža brāļu" grupu dalībnieki, kā arī viņu ģimenes locekļi. Deportāciju mērķis bija apkarot pretpadomju grupas, tā bija arī daļa no pēckara kolektivizācijas politikas.
Vienlaikus ar deportācijām Pleskavas apgabala rietumu rajonos tika izveidoti un nostiprināti kolhozi, kā arī likvidētas lauku saimniecības. Izsūtītos "uz visiem laikiem" nosūtīja uz īpašu apmetni Krasnojarskas novadā. Kopumā no Pleskavas apgabala rajoniem tika izsūtīti aptuveni 1,4 tūkstoši cilvēku. Lielāko daļu deportēto atbrīvoja pēc Josifa Staļina nāves 1953. un 1957. gadā.