Depopulācija ir iedzīvotāju skaita samazināšanās apdzīvotā vietā, reģionā vai valstī, ko izraisa demogrāfiskā pāreja, kuras beigu fāzē dzimstība kļūst zemāka par aizvietošanas līmeni (2,1 dzimstība uz vienu sievieti), un iedzīvotāju novecošanās un līdz ar to pakāpeniski pieaugošās mirstības dēļ dzimstība samazinās zem mirstības līmeņa.

Iedzīvotāju skaita samazināšanās. Sarkanā krāsā atzīmētas valstis, kurās pašlaik samazinās iedzīvotāju skaits, rozā krāsā — valstis, kurās tuvākajā nākotnē gaidāma iedzīvotāju skaita samazināšanās

Emigrācijai un imigrācijai ir būtiska ietekme uz depopulācijas rašanos vai izzušanu. Valstu līmenī labvēlīgas ekonomiskās situācijas un imigrācijai pievilcīgas vides, tostarp liberālākas imigrācijas politikas, apstākļos valstis var ne tikai apturēt depopulāciju, bet arī aktīvi atjaunot savu iedzīvotāju skaitu, nedaudz palielinot kopējo dzimstības koeficientu uz imigrantu pirmās paaudzes rēķina un krasi paātrinot valsts iedzīvotāju skaita pieaugumu. Šādu ceļu ir izvēlējušās daudzas attīstītās pasaules valstis: attīstītās Eiropas valstis, Kanāda, Austrālija, ASV, Jaunzēlande u.c. Īrija, Norvēģija, Nīderlande, Šveice, Francija, Lielbritānija un daudzas citas attīstītās un imigrantiem pievilcīgākās pasaules valstis ir spilgti piemēri, kur ar imigrācijas politikas palīdzību uz labo pusi mainījās demogrāfiskā situācija, palielinājās dzimstības līmenis (tomēr joprojām ir ne vairāk par 2,1 dzimušo uz sievieti).

Valstīs, kurās ir mazāk labvēlīga ekonomiskā situācija vai mazāk pievilcīga vide imigrācijai, tostarp stingrāka imigrācijas politika, parasti ir vecāki iedzīvotāji un vājāks vai negatīvs iedzīvotāju skaita pieaugums. Šo valstu piemēri ir lielākā daļa Eiropas postkomunistisko valstu, Japāna, Kuba, Dienvidkoreja, Urugvaja, Grieķija, Ķīna u.c.

Ārējās saites

labot šo sadaļu