Tūrisms Latvijā padomju perioda 70. – 80. gados Padomju periodā Latvija iekļaujas Padomju Savienības tūrisma sistēmā. Tai raksturīgs plašs arodbiedrību atbalstīts masu tūrisms. Galvenie tūrisma uzņēmumi ir tūrisma un ekskursiju biroji, sanatorijas, tūrisma un atpūtas bāzes.
Tūristi emigranti Rīgā ierodas kopš 1960. gada. Sākumā tie galvenokārt bija ASV un Kanādas progresīvo emigrantu pārstāvji. Turpmāk valstu loks, no kurienes ierodas emigranti, paplašinājās, palielinājās arī tūristu skaits. Tā, 1965. gadā viņu bija 191 cilvēks, 1966. gadā — 250, 1967. gadā — 400, 1968. gadā — 423, 1969. gadā — 489, 1970. gadā — 586 cilvēki.
Mainījās arī emigrantu tūristu grupu sastāvs. Uz Padomju Latviju sāka braukt ierēdņi, sīkie uzņēmēji, fermeri, rūpnīcu strādnieki, pasniedzēji, medmāsas, mājsaimnieces, frizieri un oficianti. Tūristu vidējais vecums ir 50 gadi. Atbrauc arī jaunieši — studenti un skolēni.
[2]
Tūrisma kustība Padomju savienībā tika balstīta uz sīki izplānotiem maršrutiem, kurus apkalpoja bāzes apmetnes vietas, kurās atstāt savas mantas, lai dotos izzināt izveidotos maršrutus. [3]
70. – 80. gados par Padomju Savienības mēroga kūrortu ir kļuvusi Jūrmala, šī pilsēta piedāvā ne tikai peldēšanos Baltijas jūrā , bet arī relaksēšanos un ārstēšanos pilsētā un tās apkārtnē pieejamajās sanatorijās – Ķemeros, Baldonē, Vaivaros , kā arī tiek piedāvāta plaša izklaides programma populārākajos Jūrmalas restorānos, kur bieži viesi ir tā laika slaveni mākslinieki.[4]
Taču tās galvenokārt domātas ceļotājiem no citām Padomju Savienības valstīm un augsta ranga ierēdņiem, tāpēc vienkāršam Latvijas tūristam tajās nav nemaz tik viegli iekļūt.
Tūrisma un atpūtas centram „Plosti” ir bagāta vēsture. Vecākā ēka centra teritorijā ir būvēta pagājušā gadsimta 30-tajos gados. „Plosti” kā tūrisma bāze sāka darboties 20.gadsimta 60.gados un toreiz tās nosaukums bija atrodams ikvienā PSRS tūrisma ceļvedī.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas ekonomisko problēmu dēļ komplekss darbību pārtrauca un tas faktiski nedarbojās līdz 1999.gadam. Laikā, kad „Plosti” bija atstāti novārtā, to infrastruktūra tika sabojāta. 2000.gada aprīlī sākās vairāki teritorijas uzlabošanas darbi: atjaunota kanalizācija, elektroinstalācija, izveidots jauns siltumapgādes mezgls, daļēji nomainītas esošās siltumapgādes caurules. Tika veikti nelieli rekonstrukcijas darbi esošajās naktsmītnēs, pilnībā nomainīts jumta segums, rekonstruētas dušas un pirts telpas, veikti teritorijas sakopšanas darbi, atjaunoti sporta un atpūtas laukumi.
2004.gada pavasarī "Plostos" tika uzceltas 12 jaunas, moderni aprīkotas četrvietīgas ģimenes mājiņas - apartamenti, pirts ar mazo svinību zāli, kā ari tika pilnībā atjaunota svinību zāle lielākiem pasākumiem.
Tā "Plosti" ir pārtapuši par modernu atpūtas un izklaides vietu, kas ikvienam atpūtniekam piedāvā kvalitatīvus pakalpojumus un augsta līmeņa servisu.
Plosti atrodas netālu no Kandavas un Sabiles . [5]
Tūrisma un atpūtas bāze "Ezernieki" sāka darboties 1972. gadā un bija PSRS nozīmes tūrisma objekts. Vasarās tajā atpūtās līdz 750 cilvēku dienā, ziemās - līdz 500. Bāzes teritorijā atradās ēdnīca, bārs, kino un koncertu zāle, laivu bāze un tūrisma inventāra nomas punkts. Padomju laikā „Ezernieki” vēl bija populāra vissavienības tūristu bāze.
Kādreiz vasarā, dienā atpūtās ap 750 cilvēku, ziemā – ap 500, darbojušās slēpošanas trases. Pa dienu organizēti tūrisma pārgājieni, braukšana ar laivām, ekskursijas. Kādreiz te atradusies arī peldētāju bāze, ezera krastā atradās glābšanas punkts. Atpūtas bāze savulaik būvēta kā stratēģisks objekts, paredzot milzīgas pagrabtelpas atomkara gadījumam. Ar ūdens kvalitāti „Ezernieki” padomju laikā bija problēmas – viena vienīga rūsa, tāpēc pirtī bija ūdens attīrīšanas rezervuārs, kurā iepildīja speciāli no Dņepropetrovskas vestas kvarca smiltis.[6]
Mežezers atrodas 120 km no Rīgas uz Latgales pusi, Odzes ezera krastā. Mežezers (Odzes ezers): Sporta un atpūtas komplekss gan šobrīd, gan starptautiski pazīstama atpūtas vieta vēl PSRS laikos. Padomju gados šī vieta ir kalpojusi kā šahistu pulcēšanās vieta, kur dabu baudīt ieradās cilvēki no visas savienības. Tur ir iespēja baudīt skaistos dabas skatus, atpūtas iespēju piedāvājumu un PSRS laiku atpūtas bāzes atstāto mantojumu. Papildus vasaras atpūtai septiņdesmito gadu nogalē uzstādīts arī pacēlājs kalnu slēpotājiem. [7]
Ēku kompleksu Siguldā , Turaidas ielā 6. Tūristu bāze tika izveidota 1955. gadā un darbojās līdz 1992. gadam. Sākotnēji tā bija piemērota tikai vasarām, jo tūristu izmitināšana notika teltīs. Vasaras sezonā bija 200 vietas teltīs. 1965. gada jūnijā nodeva ekspluatācijā jauno viesnīcu ar 196 vietām un ēdnīcu 200 personām. Tūrisma bāze 1977. gadā apbalvota ar trešā līmeņa diplomu par labākajiem rezultātiem vissavienības sociālistiskajās sacensībās starp tūrisma un ekskursiju organizācijām. [8]
