Strija (ukraiņu: Стрий) ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā, Karpatu piekalnēs pie Strijas upes. Dzelzceļa mezgls. Autobusu ražotne Стрый-Авто. Pie pilsētas kara aviācijas bāze.

Strija
Strijas centra apbūve
Strijas centra apbūve
Karogs: Strija
Karogs
Ģerbonis: Strija
Ģerbonis
Strija (Ukraina)
Strija
Strija
Koordinātas: 49°15′29″N 23°50′26″E / 49.25806°N 23.84056°E / 49.25806; 23.84056Koordinātas: 49°15′29″N 23°50′26″E / 49.25806°N 23.84056°E / 49.25806; 23.84056
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Apgabals Ļvivas apgabals
Rajons Apgabala nozīmes pilsēta
Pilsētas tiesības 1431
Iedzīvotāji (2017)[1]
 • kopā 59 325
Laika josla EET (UTC+3)
Mājaslapa http://stryi-rada.gov.ua/
Strija Vikikrātuvē

Vēsture labot šo sadaļu

Rakstos pirmoreiz minēta 1385. gadā. Ietilpa Žečpospolitā. Atrazdamies pie ceļa, kas veda pār Karpatu kalniem, pilsēta savu uzplaukumu piedzīvoja 17. gadsimtā. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā pilsēta iekļāvās Austrijas impērijā.

Pirmā pasaules kara laikā no 1915. gada 5. jūnija līdz 1915. gada 4. septembrim pilsētā atradās Vācijas Dienvidu armijas (Südarmee) štābs. Pēc Pirmā pasaules kara Strija neilgu laiku bija Rietumukrainas Tautas Republikas sastāvā, vēlāk tika iekļauta jaunizveidotajā Polijas valstī. Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, Strijā iegāja PSRS spēki. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Striju ieņēma vācieši. Holokaustā tika iznīcināti pilsētas ebreju iedzīvotāji. Pilsēta tika iekļauta Ģenerālgubernatūras sastāvā.

Pēc Otrā pasaules kara lielākā daļa atlikušie poļu iedzīvotāji pārcēlās vai tika padzīti uz dzīvi Polijā, sevišķi uz tās rietumu apgabaliem, no kuriem savukārt tika padzīti vācieši. Pēc kara līdz 1991. gadam Strija bija Ukrainas PSR sastāvā.

Cilvēki labot šo sadaļu

Strija ir poļu ceļotāja Kazimeža Novaka (Kazimierz Nowak, 1897-1937) un grieķu katoļu arhibīskapa Svjatoslava Ševčuka (Святосла́в Шевчу́к, 1970) dzimtā pilsēta.

20. gadsimta divdesmitajos gados Strijas skolā mācījās ukraiņu nacionālists Stepans Bandera (Степан Андрійович Бандера, 1909-1959), bet trīsdesmitajos gados šeit armijā dienēja poļu komunists Edvards Gereks (Edward Gierek, 1913-2001). Otrā pasaules kara laika sākumā armijas daļā Strijā dienēja krievu ieroču konstruktors Mihails Kalašņikovs (Михаил Тимофеевич Калашников, 1919).

Ārējās saites labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu