Jans Komenskis

Jans Komenskis; Iohannes Amos Comenius
Personīgā informācija
Dzimis	1592. gada 28. martā ; precīza vieta nav zināma, Morāvija, Bohēmijas karaliste, Svētā Romas impērija
Miris	1670. gada 15. novembrī (78 gadi); Amsterdama, Apvienoto Provinču republika
Zinātniskā darbība
Zinātne	pedagoģija
Alma mater	Heidelbergas universitāte
Pasniedzēji	Johans Heinrihs Alsteds
Sasniegumi, atklājumi	mūsdienu pedagoģijas pamatlicējs

Jans Amoss Komenskis (čehu: Jan Amos Komenský), arī Komēnijs (latīņu: Iohannes Amos Comenius, vācu: Johann Amos Comenius; dzimis 1592. gada 28. martā, miris 1670. gada 15. novembrī) bija Morāvijā dzimis pedagogs un rakstnieks. Tiek uzskatīts par mūsdienu pedagoģijas zinātnes pamatlicēju. Būdams protestants — Bohēmijas brāļu bīskaps, kontrreformācijas laikā bija spiests emigrēt un mūža atlikušo daļu dzīvoja dažādās Eiropas valstīs.

Dzīvesgājums

Ir trīs Morāvijas vietas, kas pretendē uz Jana Komenska dzimtās vietas nosaukumu - Komņa (Komňa), Nivnice (Nivnice) un Uherski Broda (Uherský Brod). Mācījies Pršerovā, Herbornā un Heidelbergā.

24 gadu vecumā kļuva par mācītāju un, sākoties kontrreformācijai, devās trimdā. 1628. gadā apmetās Lešno, Polijā un tur vadīja brāļu draudžu ģimnāziju. Vēlāk dzīvoja Zviedrijā karalienes Kristīnes un viņas kanclera Aksela Oksenšjernas aizbildniecībā. No 1642. līdz 1648. gadam dzīvoja Elbingā, Karaļa Prūsijā, pēc tam - Anglijā. Transilvānijas prinča Ģerģa Rākoci atraitne uzaicināja Komenski uz Ungāriju, kur Šārošpatakā viņš nodibināja un vadīja skolu. Šeit viņš sarakstīja dažus savus nozīmīgākos darbus.

Vēlāk atgriezās Lešno. Otrā Ziemeļu kara laikā deklarēja atbalstu zviedriem, tāpēc 1656. gadā poļu nemiernieki nodedzināja Komenska skolu, spiestuvi un arhīvu. Pats Komenskis pārcēlās uz Amsterdamu, kur 1670. gadā mira. Neskaidru iemeslu dēļ apglabāts Nārdenā.

XIX gadsimtā, čehu nacionālās atmodas laikā, Komenskis kļuva par vienu no čehu tautas simboliem. 28. marts, Komenska dzimšanas diena, Čehijā un Slovākijā tiek atzīmēta kā Skolotāju diena. UNESCO nodibinājis prestižo Komenska medaļu, kuru piešķir par izciliem sasniegumiem pedagoģijā. 1919. gadā dibinātā Komenska universitāte Bratislavā ir pirmā universitāte ar mācībām slovāku valodā. Komenska vārdā nosaukta Eiropas Komisijas izglītības programma Comenius.

Darbi

1992. gadā izdevniecība "Zvaigzne" publicējusi J. Komenska darbu "Lielā didaktika".

Zviedru Vidzemes laikā Rīgā iespiestais Orbis sensualium pictus (1682)

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jans Komenskis.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Renesanses filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
Herdera enciklopēdijas raksts (spāņu)