Lešno

Lešno (poļu: Leszno, vēsturiski arī Lisa (vācu: Lissa)) ir pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes dienvidrietumos.

Lešno
pilsēta
Leszno
Lešno centrālais laukums
Karogs Ģerbonis
Lešno
Koordinātas: 51°51′00″N 16°34′00″E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Lielpolijas vojevodiste
Apriņķis	Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības	1547
Platība
• Kopējā	31,86 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	61 791
• blīvums	2 031,5/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.leszno.pl
Lešno Vikikrātuvē

Vēsture

No Lešno cēlusies Polijas vēsturē ietekmīgā Leščiņsku dzimta (Staņislavs Leščiņskis bija pēdējais Polijas karalis). Pazīstama arī kā poļu protestantisma, kultūras un izglītības centrs. Pilsētu 16. gadsimtā nodibināja čehu brāļi, kuri pēc Leščiņsku uzaicinājuma izceļoja no Bohēmijas. Pilsētu stiprināja arī protestantu ieceļotāji no Silēzijas. Tajā pašā gadsimtā Lešno kļuva par ietekmīgu grāmatizdevniecības centru. No 1628. līdz 1656. gadam ar pārtraukumiem par vietējās ģimnāzijas vadītāju strādāja Jans Komenskis. No 1638. gada līdz savai nāvei šeit darbojās vācu dzejnieks Jahans Hērmans (Johann Heermann, 1585—1647). No 1625. līdz 1628. gadam šeit darbojās ārsts un zinātnieks Jans Jonstons (Jan Jonston, 1603—1675). Pēc nopostīšanas Otrajā Ziemeļu karā 1656. gadā Lešno pamazām zaudēja savu ietekmi. Kad Staņislavs Leščiņškis otro reizi zaudēja troni, viņš pilsētu pārdeva. Polijas Otrajā dalīšanā 1793. gadā pilsēta nokļuva Prūsijā, bet pēc Versaļas līguma nosacījumiem tā atkal iekļāvās Polijas teritorijā.

Ebreju kopiena

Lešno ir ebreju rabīnu un jūdaisma teorētiķu Cvi Hirša Kališera (Zvi Hirsch Kalischer, 1795—1874) un Leo Bēka (Leo Baeck, 1873—1956) dzimtā pilsēta.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lešno.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)