Lešno (poļu: Leszno, vēsturiski arī Lisa (vācu: Lissa)) ir pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes dienvidrietumos.

Lešno
pilsēta
Leszno
Lešno centrālais laukums
Lešno centrālais laukums
Karogs: Lešno
Karogs
Ģerbonis: Lešno
Ģerbonis
Lešno (Polija)
Lešno
Lešno
Koordinātas: 51°51′00″N 16°34′00″E / 51.85000°N 16.56667°E / 51.85000; 16.56667Koordinātas: 51°51′00″N 16°34′00″E / 51.85000°N 16.56667°E / 51.85000; 16.56667
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Lielpolijas vojevodiste
Apriņķis Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības 1547
Platība
 • Kopējā 31,86 km2
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 61 791
 • blīvums 2 031,5/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.leszno.pl
Lešno Vikikrātuvē

Vēsture labot šo sadaļu

No Lešno cēlusies Polijas vēsturē ietekmīgā Leščiņsku dzimta (Staņislavs Leščiņskis bija pēdējais Polijas karalis). Pazīstama arī kā poļu protestantisma, kultūras un izglītības centrs. Pilsētu 16. gadsimtā nodibināja čehu brāļi, kuri pēc Leščiņsku uzaicinājuma izceļoja no Bohēmijas. Pilsētu stiprināja arī protestantu ieceļotāji no Silēzijas. Tajā pašā gadsimtā Lešno kļuva par ietekmīgu grāmatizdevniecības centru. No 1628. līdz 1656. gadam ar pārtraukumiem par vietējās ģimnāzijas vadītāju strādāja Jans Komenskis. No 1638. gada līdz savai nāvei šeit darbojās vācu dzejnieks Jahans Hērmans (Johann Heermann, 1585—1647). No 1625. līdz 1628. gadam šeit darbojās ārsts un zinātnieks Jans Jonstons (Jan Jonston, 1603—1675). Pēc nopostīšanas Otrajā Ziemeļu karā 1656. gadā Lešno pamazām zaudēja savu ietekmi. Kad Staņislavs Leščiņškis otro reizi zaudēja troni, viņš pilsētu pārdeva. Polijas Otrajā dalīšanā 1793. gadā pilsēta nokļuva Prūsijā, bet pēc Versaļas līguma nosacījumiem tā atkal iekļāvās Polijas teritorijā.

Ebreju kopiena labot šo sadaļu

Lešno ir ebreju rabīnu un jūdaisma teorētiķu Cvi Hirša Kališera (Zvi Hirsch Kalischer, 1795—1874) un Leo Bēka (Leo Baeck, 1873—1956) dzimtā pilsēta.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu