Chrysolina geminata ir lapgraužu dzimtas suga. Izplatīta no Eiropas (izņemot Pireneju pussalu) līdz Sibīrijai un Kaukāzam, kā arī ir introducēta Ziemeļamerikā.[1][2][3] Ir sastopama arī Latvijā.[4] Barības augs ir asinszāles, parasti divšķautņu asinszāle.[5]

Chrysolina geminata
Chrysolina geminata (Paykull, 1799)
Chrysolina geminata
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaVaboles (Coleoptera)
VirsdzimtaLapgraužu virsdzimta (Chrysomeloidea)
DzimtaLapgraužu dzimta (Chrusomelidae)
ApakšdzimtaChrysomelinae
CiltsChrysomelini
ĢintsChrysolina
ApakšģintsChrysolina (Hypericia)
SugaChrysolina geminata
Sinonīmi
  • Chrysomela geminata Paykull, 1799
  • Chrysolina approximata Zenker, 1815
  • Chrysolina bifoveolata Brancsik, 1910
  • Chrysomela quadrigemina Suffrian, 1851
Iedalījums
  • aberācija: Chrysolina geminata ab. lugubrina Csiki, 1953
Chrysolina geminata Vikikrātuvē

Pieaugušas vaboles (imago) ķermeņa garums ir 6,5 — 7,5 mm; ķermenis ir zils vai melni zils, retāk dorsāli ir vara krāsā, zaļš vai melns. Uz segspārniem ir punktu rindas, punkti ir biezi, novietoti diezgan tālu cits no cita, atrodas vienādā attālumā viens no otra.[6]

ASV, Kalifornijas štatā, Humbolta apgabalā apgabalā šai sugai ir uzstādīts monuments par godu šīs vaboles cīņai pret asinszāli. Divšķautņu asinszāle, kas ir ievesta no Eiropas Ziemeļamerikā kā dekoratīvs un ārstniecības augs, jaunajās teritorijās ienaidnieku neesamības dēļ ir kļuvusi par vienu no kaitīgākajām nezālēm. Bioloģiskai cīņai pret šo nezāli 1945. gadā Kalifornijā tika ievesta Chrysolina geminata. Šīs sugas introdukcija bija veiksmīga. Nedaudz vēlāk Ziemeļamerikā pēc tādas pašas programmas tika ievestas vēl dažas Chrysolina sugas, tas ļāva apturēt asinszāļu izplatīšanos.[3]

Divspārņi no kāpurmušu dzimtas, tai skaitā Macquartia tenebricosa un Macquertia tessellatum, ir kāpuru parazīti.[7]

  1. Bonchev, G. Checklist of Eumolpinae, Chrysomelinae, Alticinae, Hispinae and Cassidinae (Coleoptera: Chrysomelidae) in Republic of Macedonia. Edition: Dr. L. Penev. Sofia, Bulgaria: «Pensoft» Publishers, 1998. p. 3. 60 P. ISBN 954-642-043-3.
  2. Aslan İ., Gruev B. & Özbek H. A preliminary review of the subfamiliy Chrysomelinae (Cofeoptera, Chrysomelidae) of Turkey. Linzer biol. Beitr. 2003. No. 35 (1). P. 581-605.
  3. 3,0 3,1 Лобанов, Андрей. Монумент, посвященный листоеду Chrysolina geminata. Сайт ЗИН РАН (zin.ru)
  4. Andris Bukejs & Dmitry Telnov. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 4. Genus Chrysolina Motschulsky, 1860. Acta Zoologica Lituanica. Daugavpils, Latvia: Institute of Systematic Biology, Daugavpils University, 2010. Vol. XX, no. 2. P. 133—150. ISSN 1648-6919. doi:10.2478/v10043-010-0013-8
  5. Andrzej O. Bieñkowski. A study on the genus Chrysolina MOTSCHULSKY, 1860, with a checklist of all the described subgenera, species, subspecies, and synonyms (Coleoptera: Chrysomelidae: Chrysomelinae). Wrocław, Polska, 2001. Vol. 12 (2). P. 105-235.
  6. Г. Г. Якобсон и Д. А. Оглоблин. Практическая энтомология. Определитель жуков. / Под ред. проф. Н. Н. Богданова-Катькова. — 7. — Москва-Ленинград: Государственное издательство сельскохозяйственной и колхозно-кооперативной литературы, 1931 (2005). — 454 с. — 10 175 экз.
  7. P. H. Jolivet, M. L. Cox & E. Petitpierre (eds.). Novel aspects of the bioloģy of Chrysomelidae. pp. 419-467, 1994.

Ārējās saites

labot šo sadaļu