Chrysolina coerulans
Chrysolina coerulans ir lapgraužu dzimtas suga, kurā ir aprakstītas 7 pasugas. Pasugas ir izplatītas no Eiropas līdz Centrālāzijai un Ķīnai; nominatīvā pasuga (C. coerulans coerulans) sastopama arī Latvijā.[1]
| Chrysolina coerulans Chrysolina coerulans (Scriba, 1791) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Vaboles (Coleoptera) |
| Virsdzimta | Lapgraužu virsdzimta (Chrysomeloidea) |
| Dzimta | Lapgraužu dzimta (Chrusomelidae) |
| Apakšdzimta | Chrysomelinae |
| Cilts | Chrysomelini |
| Ģints | Chrysolina |
| Apakšģints | Chrysolina (Synerga) |
| Suga | Chrysolina coerulans |
| Sinonīmi | |
| |
| Iedalījums | |
| |
 Chrysolina coerulans Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļuChrysolina coerulans sensu lato ir izplatīta no Centrāleiropā un Austrumeiropā, Kaukāzā, Mazajā Āzijā, Tuvajos Austrumos, Irānā, Irākā, Afganistānā, Centrālāzijā, Urālu dienvidos, Ķīnas rietumos un Indijā.[1][2] Nominālā pasuga ir sastopama Centrāleiropā un Austrumeiropā; C. coerulans angelica sastopama Sīrijā; C. coerulans bella — Ziemeļindijā, Austrumindijā, Pakistānā un Rietumķīnā; C. coerulans iranica — Rietumirānā un Afganistānā; C. coerulans piffi — Pakistānā; C. coerulans relicta — Jekaterinburgā; C. coerulans splendorifera — Kaukāzā, Irānā, Irākā un Turkmenistānā; C. coerulans uzbekorum — Kaukāzā, Uzbekistānā un Ziemeļafganistānā.[3][4]
Latvijā šī suga pirmo reizi ir iereģistrēta 2009. gadā. Baltijā šī suga ir pazīstama Igaunijā un Baltkrievijā.[1]
Pieaugušo īpatņu apraksts
labot šo sadaļuPieaugušā īpatņa (imago) ķermeņa garums ir 6 — 9,5 mm. Ķermenis ir nedaudz garens. Nominatīvā pasuga no mugurpuses ir pilnīgi zila vai ar gareniskām gaiši zilām, zaļām, zeltītām vai vara krāsa līnijām.[1]
Pronotums bez sāna iespiedumiem. Pronotuma priekšējā malā ir sariņu kopums. Epipleiras aizmugurējā pusē no sāna rakursa nav redzamas. Edeaguss ar tievu, trulu apikālu zobiņu.[1]
Ekoloģija
labot šo sadaļuVaboles ir sastopamas uz ūdenstilpju (piemēram, upju, strautu) krastiem, mitrajos tīrumos, kalnainās un klinšu vidēs.[5][6] Apdzīvo ozolu un skujkoku stādījumus. Vaboles ir oligofāgi fitofāgi, jo barojas tikai ar mētru ģints sugām, piemēram, ar ūdens mētru, staltu mētru,[1] un dažreiz vaboles var arī sastapt uz citiem augiem, piemēram, uz parastā biškrēsliņa.[5][6]
Šīs vaboles ir laupītājmušu no Paraphamartania syriaca sugas medījums.[7]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Andris Bukejs. Two new leaf-beetles species (Coleoptera: Chrysomelidae) for the Latvian fauna. Baltic J. Coleopterol. 2009. No. 9(2). P. 155—160. ISSN 1407-8619.
- ↑ Andris Bukejs & Dmitry Telnov. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 4. Genus Chrysolina Motschulsky, 1860. Acta Zoologica Lituanica. Daugavpils, Latvia: Institute of Systematic Biology, Daugavpils University, 2010. Vol. XX, no. 2. P. 133—150. ISSN 1648-6919. doi:10.2478/v10043-010-0013-8
- ↑ Andrzej O. Bieñkowski. A study on the genus Chrysolina MOTSCHULSKY, 1860, with a checklist of all the described subgenera, species, subspecies, and synonyms (Coleoptera: Chrysomelidae: Chrysomelinae). — Wrocław, Polska, 2001. — Vol. 12 (2). — P. 105-235.
- ↑ Aslan İ., Gruev B. & Özbek H. A preliminary review of the subfamiliy Chrysomelinae (Cofeoptera, Chrysomelidae) of Turkey. Linzer biol. Beitr. 2003. No. 35 (1). P. 581-605.
- ↑ 5,0 5,1 Jřií Januš. Výsledky faunistického inventarizačního průzkumu brouků (Coleoptera) čeledi Chrysomelidae s. lat. na území Chráněné krajinné oblasti a Biosférické rezervace Křivoklátsko. Klapalekiana, 2004. Sv. 40. S. 55-121. ISSN 1210-6100.
- ↑ 6,0 6,1 Sanda Maican. Some Mediterranean Chrysomelid species (Coleoptera: Chrysomelidae) newly entered in the collections of “Grigore Antipa” National Museum of Natural History. Travaux du Muséum National d’Histoire Naturelle «Grigore Antipa». 2007. Vol. L. P. 421–429.
- ↑ H. Ghahari, P. A. Lehr, R. J. Lavigne, R. Hayat & H. Ostovan New records of robber flies (Diptera, Asilidae) for the Iranian fauna with their prey records. (en, ru) : Far East Entomologist. Дальневосточный энтомолог. 2007. № 179. С. 1-9. ISSN 1026-051X.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Chrysolina coerulans (Scriba, 1791). GBIF.org
- Chrysolina coerulans (Scriba, 1791). Wydział Nauk Biologicznych