Mētras

Šis raksts ir par augiem. Par apdzīvotu vietu skatīt rakstu Mētras (nozīmju atdalīšana).

Mētras (Mentha) ir lūpziežu dzimtas ģints. Ģintī ir 20 līdz 26 sugas. Sistemātika nav viennozīmīga, jo dabā notiek starpsugu krustošanās, un ir zināmi vairāki hibrīdi.

Mētras Mentha
Tīruma mētra (Mentha arvensis)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Angiospermae)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Panātru rinda (Lamiales)
Dzimta	Lūpziežu dzimta (Lamiaceae)
Ģints	Mētras (Mentha)
Mētras Vikikrātuvē

Mētras galvenokārt aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā, tikai nedaudzas sugas sastopamas Dienvidāfrikā un Austrālijā. Latvijā konstatētas 7 sugas. Dažas sugas, galvenokārt, piparmētra, tiek kultivētas ēterisko eļļu ieguvei un kā ārstniecības augi.

Apraksts

Mētras ir smaržīgi, daudzgadīgi lakstaugi. Stāvie, zarotie stublāji, atkarībā no sugas, var būt 10—100 cm augsti. Lapas ir pretēji sakārtotas, lancetiskas ar zobainu malu. Ziedi atrodas lapu žāklēs vai arī vārpveida ziedkopās stublāja un zaru galos. Ziedu krāsa no baltas līdz sārti violetai. Auglis — riekstiņu skaldauglis.

Ekoloģija

Augu apputeksnēšanu parasti veic kukaiņi, bet augļi izplatās ar ūdens palīdzību (hidrohorija). Mētras var pavairoties arī ar sakneņiem un piemērotos apstākļos izplesties lielā teritorijā. Tām ir piemērotas irdenas, trūdvielām bagātas, mēreni mitras augsnes saulainās vai daļēji noēnotās vietās. Sausā, smilšainā augsnē mētras neaug. Tā kā ēteriskās eļļas, kas nodrošina specifisko smaržu, labāk veidojas saules iedarbībā, pilnīga ēna mētrām nav piemērota.

Sistemātika

Mētru ģints sistemātika ir sarežģīta, jo daudzas sugas dabā spēj krustoties, un hibrīdu sēklas rada atšķirīgus pēcnācējus. Tādēļ ir grūti noteikt sugu robežas. Dažādos informācijas avotos aprakstītie sugu nosaukumi bieži vien ir sinonīmi vai arī nav oficiāli atzīti.

Mētru ģints sugas

2020. gada decembrī Pasaules augu tiešsaistes datubāzē (Plants of the World Online), ko publicējis Karaliskais botāniskais dārzs, ir atzītas 24 mētru ģints sugas un plaša hibrīdu grupa:

• Mentha alaica
• Mentha aquatica — Ūdens mētra
• Mentha arvensis — Tīruma mētra
• Mentha atrolilacina
• Mentha australis
• Mentha canadensis
• Mentha cervina
• Mentha cunninghamii
• Mentha dahurica
• Mentha darvasica
• Mentha diemenica
• Mentha gattefossei
• Mentha grandiflora
• Mentha japonica — Japānas mētra
• Mentha laxiflora — Meža mētra
• Mentha longifolia — Garlapu mētra
• Mentha micrantha
• Mentha pamiroalaica
• Mentha pulegium — Paleju mētra
• Mentha requienii
• Mentha royleana
• Mentha satureioides
• Mentha spicata — Krūzmētra
• Mentha suaveolens — Ābolu mētra

Hibrīdu sugas:

• Mentha × carinthiaca — (M. arvensis × M. suaveolens)
• Mentha × dalmatica — (M. arvensis × M. longifolia)
• Mentha × dumetorum — (M. aquatica × M. longifolia)
• Mentha × gayeri — (M. longifolia × M. spicata × M. suaveolens)
• Mentha × gracilis — (M. arvensis × M. spicata)
• Mentha × kuemmerlei — (M. aquatica × M. spicata × M. suaveolens)
• Mentha × locyana — (M. longifolia × M. verticillata)
• Mentha × piperita — (M. aquatica × M. spicata) — Piparmētra
• Mentha × pyramidalis — (M. aquatica × M. microphylla)
• Mentha × rotundifolia — (M. longifolia × M. suaveolens)
• Mentha × suavis — (M. aquatica × M. suaveolens)
• Mentha × verticillata — (M. aquatica × M. arvensis) — Mieturu mētra
• Mentha × villosa — (M. spicata × M. suaveolens)
• Mentha × wirtgeniana — (M. aquatica × M. arvensis × M. spicata)

Citas sugas

Vairāku sugu nosaukumos ir izmantota vārda daļa mētra, taču šie augi nepieder pie mētru ģints. Piemēram, īstā kaķumētra (Nepeta cataria), parastā smaržmētra (Clinopodium vulgare), mārsila kalnmētra (Acinos arvensis) un matainā sievmētra (Elsholtzia ciliata) pieder citām lūpziežu dzimtas ģintīm, bet ārstniecības gurķene jeb gurķumētra ir skarblapju dzimtas (Boraginaceae) augs.