Chrysolina analis
Chrysolina analis ir lapgraužu dzimtas suga. Izplatīta Eiropā (no Francijas dienvidiem, Itālijas ziemeļiem, Fennoskandijas dienvidiem un Austrumeiropas uz austrumiem līdz Urālai), Kaukāza ziemeļos un Alžīrijā.[1] Ir sastopama arī Latvijā.[2]
| Chrysolina analis Chrysolina analis (Linnaeus, 1767) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Vaboles (Coleoptera) |
| Virsdzimta | Lapgraužu virsdzimta (Chrysomeloidea) |
| Dzimta | Lapgraužu dzimta (Chrusomelidae) |
| Apakšdzimta | Chrysomelinae |
| Cilts | Chrysomelini |
| Ģints | Chrysolina |
| Apakšģints | Chrysolina (Chalcoidea) |
| Suga | Chrysolina analis |
| Sinonīmi | |
| |
 Chrysolina analis Vikikrātuvē | |
Pieauguša īpatņa (imago) ķermeņa garums ir 3,5 — 6,5 mm.[3] Ķermenis ir tumši zils, retāk gaiši zils vai zaļš. Pronotuma vidus un galva ir gandrīz gludas un spīdošas. Pronotums bez sāna apmales. Segspārnu vagas mugurpusē gandrīz izzūd; uz segspārniem ir sarkana apmale, kas iet no pleciem līdz punktiņu ārējai rindai. Tēviņiem segspārni ir matēti.[4]
Šī suga barojas uz vībotņu un pelašķu (piemēram, parastais pelašķis) ģints sugu pārstāvjiem (abas ģintis no kurvjziežu dzimtas). Dzīvo parasti smilšu apvidos, tai skaitā smilšu un vecos grants karjeros. Imago reti sastopami uz barības augiem, tie parasti pavada laiku zem akmeņiem un ķērpjos.[2][3][4]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Andrzej O. Bieñkowski. A study on the genus Chrysolina MOTSCHULSKY, 1860, with a checklist of all the described subgenera, species, subspecies, and synonyms (Coleoptera: Chrysomelidae: Chrysomelinae). Wrocław, Polska, 2001. Vol. 12 (2). P. 105-235.
- ↑ 2,0 2,1 Andris Bukejs & Dmitry Telnov. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 4. Genus Chrysolina Motschulsky, 1860. Acta Zoologica Lituanica. Daugavpils, Latvia: Institute of Systematic Biology, Daugavpils University, 2010. — Vol. XX, no. 2. P. 133—150. ISSN 1648-6919. doi:10.2478/v10043-010-0013-8
- ↑ 3,0 3,1 Håkan Ljungberg. Chrysolina analis. ArtDatabanken, 2010
- ↑ 4,0 4,1 Г. Г. Якобсон и Д. А. Оглоблин. Практическая энтомология. Определитель жуков. Под ред. проф. Н. Н. Богданова-Катькова. 7. Москва-Ленинград: Государственное издательство сельскохозяйственной и колхозно-кооперативной литературы, 1931 (2005). С. 454. 272 с. 10 175 экз.
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |