Cerera
- Šis raksts ir par pundurplanētu. Par citām jēdziena Cerera nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Cerera, oficiāli 1 Cerera, ir mazākā identificētā pundurplanēta Saules sistēmā un lielākais ķermenis asteroīdu joslā. To 1801. gada 1. janvārī atklāja itāļu astronoms Džuzepe Pjaci un nodēvēja dievietes Cereras vārdā. Cerera itāļu un romiešu mitoloģijā ir zemes radošo spēku, labības augšanas un nobriešanas, kā arī pazemes valstības dieviete.[14]
 Dawn uzņemtais Cereras attēls | |||||||||
| Atklāšana[1] | |||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Atklājējs/i | Džuzepe Pjaci | ||||||||
| Atklāšanas datums | 1801. gada 1. janvārī | ||||||||
| Apzīmējumi | |||||||||
| Mazās planētas apzīmējums | 1 Ceres | ||||||||
| Citi nosaukumi | A899 OF; 1943 XB | ||||||||
| Mazo planētu kategorija |
pundurplanēta asteroīdu josla | ||||||||
| Orbitālie parametri[2] | |||||||||
| Afēlijs |
2,9858 AU (446 669 320 km) | ||||||||
| Perihēlijs |
2,5468 AU (380 995 855 km) | ||||||||
| Lielā pusass (rādiuss) |
2,7654 AU (413 690 604 km) | ||||||||
| Ekscentricitāte | 0,079138 | ||||||||
| Apriņķojuma periods |
4,60 yr 1679,67 d | ||||||||
| Vidējais apriņķošanas ātrums | 17,882 km/s | ||||||||
| Vidējā anomālija | 113,410° | ||||||||
| Slīpums | 10,587° līdz ekliptikai | ||||||||
| Uzlecošā mezgla garums | 80,3932° | ||||||||
| Pericentra arguments | 72,5898° | ||||||||
| Fiziskie parametri | |||||||||
| Ekvatoriālais rādiuss | 487,3 ± 1,8 km[3] | ||||||||
| Polārais rādiuss | 454,7 ± 1,6 km[3] | ||||||||
| Virsmas laukums | 2 850 000 km² | ||||||||
| Masa |
9,43 ± 0,07×1020 kg[4] 0,00015 Zemes masas | ||||||||
| Vidējais blīvums | 2,077 ± 0,036 g/cm³[3] | ||||||||
| Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums | 0,27 m/s² (0,028 g[5]) | ||||||||
| 2. kosmiskais ātrums | 0,51 km/s[5] | ||||||||
| Sideriskais periods |
0,3781 d 9,074170 h[6][7] | ||||||||
| Ass slīpums | aptuveni 3°[3] | ||||||||
| Ziemeļu pola rektascensija |
19 h 24 min 291°[3] | ||||||||
| Ziemeļu pola deklinācija | 59°[3] | ||||||||
| Albedo | 0,090 ± 0,0033 | ||||||||
| |||||||||
| Spektra tips | C[8] | ||||||||
| Redzamais spožums | no 6,64[9] līdz 9,34[10] | ||||||||
| Absolūtais spožums | 3,36 ± 0,02[11] | ||||||||
| Leņķiskais diametrs | no 0,854" līdz 0,339" | ||||||||
.svg){kind=small}
Pēc atklāšanas Cerera tika uzskatīta par planētu. Gadu vēlāk tā tika klasificēta kā asteroīds, bet kopš 2006. gada - pundurplanēta. Tās diametrs ir ap 952,4 km,[15] masa apmēram 1/3 daļa no visas asteroīdu joslas masas. Cerera ir pirmais atklātais asteroīds un pagaidām vienīgais zināmais asteroīdu joslas objekts, kuru noapaļojusi paša gravitācija. Ķermeņa redzamais spožums ir starp 6,7 – 9,3, tas praktiski nav redzams ar neapbruņotu aci. Pētījumi liecina, ka Cerera nav homogēns objekts, ieži veido kodolu, bet mantiju – ūdens, ledus un dažādu iežu maisījums.[16]
2015. gada 6. martā NASA starpplanētu zonde Dawn iegāja orbītā ap pundurplanētu. Dawn uzņemtajos attēlos redzams, ka Cereras virsmu izrobojuši triecienkrāteri. Zonde turpinās atrasties orbītā ap Cereru arī pēc misijas beigām.[17]
Nosaukums
labot šo sadaļu1801. gada 1. janvārī Džuzepe Piaci ierosināja nosaukumu Ceres Ferdinandea (itāļu: Cerere Ferdinandea), tomēr pundurplanētu nosauca romiešu dievietes Cereras vārdā. Cereras astronomiskais simbols .svg){kind=small}
[18] ir līdzīgs astronomiskajam Veneras simbolam 
, kas ir sieviešu dzimuma simbols.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Lutz Schmadel. Dictionary of minor planet names (5. izd.). Germany : Springer, 2003. 15. lpp. ISBN 978-3-540-00238-3.
- ↑ Donald K. Yeomans. «1 Ceres». JPL Small-Body Database Browser, 5. jūlijs, 2007. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-08-04. Skatīts: 2003-08-29.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Thomas, P. C.; Parker, J. Wm.; McFadden, L. A.; et al. (2005). "Differentiation of the asteroid Ceres as revealed by its shape". Nature 437 (7056): 224–226. Bibcode 2005Natur.437..224T. doi:10.1038/nature03938. PMID 16148926.
- ↑ Carry, Benoit; et al. (November 2007). "Near-Infrared Mapping and Physical Properties of the Dwarf-Planet Ceres" (PDF). Astronomy & Astrophysics 478 (1): 235–244. arXiv:0711.1152. Bibcode 2008A&A...478..235C. doi:10.1051/0004-6361:20078166.
- ↑ 5,0 5,1 Izskaitļoti, zinot citus iepriekš nosauktos parametrus
- ↑ Williams, David R. (2004). Asteroid Fact Sheet. Arhivēts no oriģināla 2010-01-18. Atjaunināts: 2012-09-16.
- ↑ Chamberlain, Matthew A.; Sykes, Mark V.; Esquerdo, Gilbert A. (2007). "Ceres lightcurve analysis – Period determination". Icarus 188 (2): 451–456. Bibcode 2007Icar..188..451C. doi:10.1016/j.icarus.2006.11.025.
- ↑ Rivkin, A. S.; Volquardsen, E. L.; Clark, B. E. (2006). "The surface composition of Ceres:Discovery of carbonates and iron-rich clays" (PDF). Icarus 185 (2): 563–567. Bibcode 2006Icar..185..563R. doi:10.1016/j.icarus.2006.08.022. Atjaunināts: 2007-12-08.
- ↑ Menzel, Donald H.; and Pasachoff, Jay M. A Field Guide to the Stars and Planets (2nd izd.). Boston, MA : Houghton Mifflin, 1983. 391. lpp. ISBN 978-0-395-34835-2.
- ↑ APmag and AngSize generated with Horizons (Ephemeris: Observer Table: Quantities = 9,13,20,29) Veidne:WebCite
- ↑ Li, Jian-Yang; McFadden, Lucy A.; Parker, Joel Wm. (2006). "Photometric analysis of 1 Ceres and surface mapping from HST observations". Icarus 182 (1): 143–160. Bibcode 2006Icar..182..143L. doi:10.1016/j.icarus.2005.12.012. Atjaunināts: 2007-12-08.
- ↑ Angelo, Joseph A., Jr. Encyclopedia of Space and Astronomy. New York : Infobase, 2006. 122. lpp. ISBN 0-8160-5330-8.
- ↑ Saint-Pé, O.; Combes, N.; Rigaut F. (1993). "Ceres surface properties by high-resolution imaging from Earth". Icarus 105 (2): 271–281. Bibcode 1993Icar..105..271S. doi:10.1006/icar.1993.1125.
- ↑ Mitoloģijas vārdnīca, Avots, 2004, ISBN 9984-757-36-6
- ↑ 1 Ceres
- ↑ Differentiation of the asteroid Ceres as revealed by its shape
- ↑ Dawn spacecraft gets an eyeful of dwarf planet Ceres
- ↑ JPL/NASA. «What is a Dwarf Planet?». Jet Propulsion Laboratory, 2015-04-22. Skatīts: 2022-01-19.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Cerera.
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |