Ceļa kauls
Ceļa kauls (latīņu: Patella) ir pats lielākais papildkauls cilvēka skeletā.
| Ceļa kauls | |
|---|---|
 | |
| Detaļas | |
| Identifikatori | |
| Latīņu | Patella |
| MeSH | D010329 |
| TA98 | A02.5.05.001 |
| TA2 | 1390 |
| FMA | 24485 |
| Anatomiskā terminoloģija | |
Anatomija Labot
Kaulam ir trīsstūra forma - augšējā mala ir noapaļota un veido ceļa kaula pamatni (basis patellae), bet apakšpusē veidojas virsotne (apex patellae), kas vērsta uz leju. Kaulam ir divas virsmas - priekšējā virsma (facies anterior), kas ir nelīdzena, bet mugurējā virsma veido locītavas virsmu (facies articularis).
Funkcijas Labot
Ceļa kauls ir iestiprināts augšstilba četrgalvainā muskuļa (m. quadriceps femoris) cīpslā, kura piestiprinās pie lielā lielakaula (tibia) nelīdzenuma (tuberositas tibiae). Tas piedalās ceļa ekstenzijas veikšanā. Kauls palielina sviru starp cīsplu un augšstilba kaulu, kā rezultātā cīpsla var iedarboties ar lielāku spēku. Kaulam ir arī aizsargfunkcija - tas palīdz aizsargāt cīpslu un ceļa locītavu no traumatizācijas.
