Vikipēdija

Caur ērkšķiem uz zvaigznēm

"Caur ērkšķiem uz zvaigznēm" ir platformāta divsēriju zinātniskās fantastikas filma, kuru 1980. gadā pēc Kira Buličeva romāna motīviem uzņēmis režisors Ričards Viktorovs.

Caur ērkšķiem uz zvaigznēm
Filmas plakāts
Oriģinālais
nosaukums		 Через тернии к звездам
Žanrs fantastika
drāma
Režisors Ričards Viktorovs
Nikolajs Viktorovs (atjaunotā versija)
Producents Aleksandrs Kazačkovs
Jurijs Obuhovs
Scenārija autors Ričards Viktorovs (scenārijs)
Kirs Buličevs (romāns)
Galvenajās
lomās

Uldis Lieldidžs
Vadims Ļedogorovs
Aleksandrs Lazarevs
Igors Ļedogorovs
Jeļena Metjolkina

Jeļena Fadejeva
Mūzika Aleksejs Ribņikovs
Operators Aleksandrs Ribins
Šāndors Berkeši (Sandor Berkesi) (atjaunotā versija)
Studija M. Gorkija kinostudija
Izdošana 1980
2001 (atjaunotā versija)
Ilgums 148 minūtes
123 minutes (atjaunotā versija)
Valsts PSRS
Valoda krievu
IMDb profils

Sižets

labot šo sadaļu

XXIII gadsimts. Patrulējošs tālās izpētes zvaigžņu kuģis "Puškins" atklāj nezināmas izcelsmes kosmosa kuģi, uz tā tiek atrasti nedzīvi klonēšanas ceļā mākslīgi radītu humanoīdu ķermeņi. Viens no kloniem, pēc Zemes standartiem 18 gadus veca meitene, tomēr ir dzīva, pateicoties skafandram, kurā tā atradusies kuģa avārijas brīdī. Karantīnas stacijā, kas atrodas netālu no Zemes, par citplanētietes tālāko likteni lemj Kontaktu komisija. Zinātniece eksobioloģe Nadežda Ivanova uzstāj, ka citplanētiete ir jāizolē un kosmiskās ģenētikas institūtā vispusīgi jāizpēta, jo nav zināms, kādēļ šādi humanoīdi tikuši radīti. Tomēr komisija atbalsta Sergeja Ļebedeva, speciālista kontaktos ar ārpuszemes saprātu, ieteikumu citplanētieti izmitināt viņa mājās, uzņemoties par to personīgo atbildību, jo viņš ir pārliecināts, ka saskarsme ar cilvēkiem ir labvēlīgāka kontakta nodibināšanai. Nija (tā meitene sevi sauc) sāk dzīvot Ļebedeva mājās, un drīz, pateicoties Sergeja centieniem, izveidojas gaidītais kontakts — meitene sāk sazināties ar apkārtējiem cilvēkiem. Izrādās, citplanētietei piemīt pārcilvēciskas spējas, piemēram, momentāna reakcija, telekinēze, spēja teleportēties. Tās parādās ekstrēmās situācijās, un viņa nespēj tās kontrolēt. Taču izpaužas arī nepārprotamas amnēzijas pazīmes — meitene neko neatceras un nevar par sevi pastāstīt. Tikai reizēm meitenes atmiņā uzplaiksnī dažas pagātnes ainas: kloni laboratorijā, skābais lietus, saindēta augsne un ūdens. Nadežda Ivanova Nijas smadzenēs atklāj mākslīgi implantētu "paklausības centru", uz kuru iedarbojoties ar noteiktu starojumu, Niju iespējams pilnībā kontrolēt.

Nijai patīk zemieši un Zemes dzīve, taču meiteni nepamet doma, ka viņa radīta kādas svarīgas misijas veikšanai. Visai drīz kāds gadījums vieš tajā skaidrību. Televīzijas pārraidē rāda reportāžu par Zemi apmeklējušiem sūtņiem no planētas Dessa. Tie atlidojuši, lai zemiešiem lūgtu palīdzību: uz viņu planētas izniekoti visi dabas resursi un iznīcināta biosfēra, trūkst ūdens un gaisa, un planētas iedzīvotājiem draud drīza bojā eja. Ieraudzījusi Rakanu, vienu no sūtņiem, Nija viņu pazīst un atceras, ka Dessa ir viņas dzimtā planēta. Meitene nolemj atgriezties dzimtenē.

Nija nokļūst uz kosmosa kuģa "Astra", kas tiek sūtīts uz Dessu attīrīšanas misijā. Kuģa ekipāžā ir arī viņas paziņas: Nadežda Ivanova un Stepans, Sergeja Ļebedeva dēls. Ar šo kuģi uz mājām dodas arī Rakans un viņa kolēģis Torkijs. Ceļā uz Dessu "Astra" sastop mirušo kuģi "Gaja", kurā pirms gada tika atrasta Nija. Rakans un Torkijs atpazīst, ka tas ir profesora Glana, ievērojama Dessas zinātnieka, kuģis. Riskējot ar dzīvību, Nija teleportējas uz "Gaju" un izslēdz iekārtu klonu kontrolei. Stepans glābj viņu no bojāejas.

Dessas sūtņi beidzot atklāj zemiešiem mirušā kuģa-laboratorijas noslēpumu, izstāsta par profesoru Glanu un Nijas pagātni. Glans bija ļoti vēlējies glābt Dessu no ekoloģiskās katastrofas, taču vairs neticot, ka planētas iedzīvotājiem tas ir pa spēkam, radījis mākslīgos cilvēkus un apveltījis tos ar superspējām, lai tie apturētu Dessas bojāeju. Taču, laikabiedru nesaprasts, Glans bija spiests bēgt no Dessas ar pēdējo kosmisko laboratoriju, cerot atgriezties tad, kad pie varas nāks viņa draugi un dos signālu. Taču signāla nebija. Kad uz kuģa beidzās pārtikas un degvielas rezerves, Glans nolēma atgriezties, taču tas nenotika — kuģis tika uzspridzināts.

 
Nija un Sergejs Ļebedevs

Nokļuvuši uz Dessas, zemieši sāk planētas attīrīšanu. Taču viņiem izrāda pretestību vietējais bagātnieks Turančokss, kas baidās zaudēt peļņu, ko gūst, pārdodot gāzmaskas, gaisu, ūdeni un pārtiku, un līdz ar to — arī reālu varu pār iedzīvotājiem. Turančoksa atbalstītāji Torkija vadībā saindē pēdējo dzeramā ūdens avotu un apvaino nodarījumā zemiešus, palielinot iedzīvotāju neapmierinātību.Taču Zemes ļaudīm izdodas avotu glābt un pēc tam sekmīgi veikt pirmo attīrīšanas etapu, ar plazmas izlādēm kondensējot Dessas nāvējošo atmosfēru. Turančokss nolemj ķerties pie galējiem līdzekļiem. Aktivizējot vienīgo atlikušo klonu vadības centru, viņš grib piespiest Niju uzspridzināt "Astru". Rakans saprot, ka Turančokss ir nokļuvis klonu vadības centrā. Kaut arī Rakans agrāk neatbalstīja Glanu un, baidoties par savu karjeru, faktiski bija viņu nodevis, tagad viņš ir gatavs atdot savu dzīvību, lai glābtu Dessu. Turklāt Rakans ir noraizējies par Nijas likteni, jo viņš bija biomateriāla donors Glana radītajiem kloniem. Bioloģiski Nija ir viņa meita.

Nokļuvis pie Turančoksa, Rakans lūdz tam netraucēt Zemes ļaudīm, taču negūst atsaucību. Turančokss parāda Rakanam vadības centru un izsauc Niju, lai tā nogādātu uz "Astru" ļoti spēcīgu aproci-bumbu. Rakans mēģina to novērst, taču viens no Turančoksa pakalpiņiem viņu nāvīgi ievaino. Mirstošais Rakans nolemj iznīcināt Turančoksu un ar pēdējiem spēkiem atbrīvo Glana radīto biomasu (materiālu Dessas iedzīvotāju nākamajām paaudzēm). Biomasa ir ārkārtīgi agresīva un strauji izplatās, aprijot visu organisko savā ceļā.

 
Glana institūts uz Isfaras apkārtnes fona

Tikmēr Nija, pakļaujoties Turančoksa komandām, dodas uz "Astru". Nadežda Ivanova Niju apstādina, bet Torkijs, kas seko Nijai, izšauj uz Nadeždu. Redzot viņas nāvi, Nija pārvar spēku, kas viņu vada, un aproci-bumbu nomet. Biomasa strauji piepilda Glana institūtu, kurā Rakans un Turančokss ir gājuši bojā, un izplūst ārpus tā. Biomasa rada nāves briesmas visai planētai, taču Nija, izmantojot savas ārkārtējās spējas, biomasu aptur.

Filmas finālā "Astras" komanda, veikusi savu uzdevumu — Dessas sākotnējo attīrīšanu — gatavojas atgriezties mājās. Laukā, kurā sakuplojuši nesen iestādīti zaļi augi, Stepans atvadās no Nijas. Viņš lūdz, lai tā kopā ar viņu atgriežas uz Zemes, taču Nija atsakās un saglabā savā atmiņā viņa mentālo tēlu. Tagad Nija zina, ka viņas liktenis ir normālas dzīves izveidošana uz dzimtās planētas.

Apbalvojumi

labot šo sadaļu
  • Vairāki filmas "Caur ērkšķiem uz zvaigznēm" radošās komandas dalībnieki par šo filmu, kā arī par pilnmetrāžas zinātniskās fantastikas animācijas filmas Тайна третьей планеты veidošanu tika apbalvoti ar PSRS Valsts prēmiju (1982), tai skaitā, filmas režisors Ričards Viktorovs, operators Aleksandrs Ribins un autors Kirs Buličevs.[1]

Filmas atjaunotā versija

labot šo sadaļu
 
Kadrs no filmas jaunās versijas. Kosmodroms

2001. gadā Ričarda Viktorova dēls režisors Nikolajs Viktorovs izlaida filmas atjaunotu un pārstrādātu versiju.[2] Tika veikta attēlu digitālā apstrāde, krāsu atjaunošana, pārstrādāti daži specefekti, ierakstīts pilnīgi jauns skaņas celiņš Dolby Digital formātā.

Filmas ilgums pieskaņots mūsdienās izplatāmo filmu ilgumiem, tas samazināts par 20 minūtēm. Kā apgalvo autori, pārstrādātajā versijā saīsinātas stieptas epizodes, kas pazeminājušas filmas dinamiku, kā ari izmestas epizodes ar padomju ideoloģijas nokrāsu. Filmas jaunajā versijā pievienoti kadri ar kosmosa kuģiem, kas peld mākoņos virs kosmodroma un kadri ar kuģi "Gaja" kosmiskajā telpā.[3] Kirs Buličevs rakstīja: "Kad filma tika uzņemta, Ričardam bija ideja vārda "Beigas" vietā uzrakstīt "Visi mirušās planētas Dessa kadri uzņemti uz Zemes mūsdienās." Žēl, ka Goskino ļaudis izbijās, un filma beidzas tā, kā pieņemts".[4] Tikai filmas atjaunotajā versijā ir lasāmi vārdi "Visi mirstošās planētas kadri uzņemti uz planētas Zeme".

Jaunās versijas autori vietām mainīja epizožu secību atbilstoši literārajam avotam un režisora scenārijam.

Interesanti fakti

labot šo sadaļu
  • Nijas lomai tika uzaicināta ne aktrise, bet modes demonstrētāja Jeļena Metjolkina.[5]
  • Sākotnēji bija iecerēts, ka citplanētiete būs pilnīgi bez matiem, taču Goskino darbinieku iebildumu dēļ visiem kloniem nācās veidot īsas, baltas parūkas.[6]
  • Manekeni, kas "tēloja" uz Gajas bojā gājušos klonus, bija izgatavoti no Metjolkinas ģipša atlējuma, piepildot to ar šķidru putuplastu.[7]
  • Bojā gājušā kosmosa kuģa izpēte tika uzņemta viesnīcas "Jalta" baseina dibenā uzstādītās dekorācijās.[8]
  • Dažas kosmosa ainas tika filmētas zem ūdens, lai imitētu bezsvara stāvokli.[9]
  • Filmā bija nepieciešams parādīt flaieru — ierīci, ar kuru Nija un Sergejs Ļebedevs no orbītas nolaižas tieši pie mājas esošajā nosēšanās laukumiņā. Taču ierobežotā budžeta dēļ nācās parādīt, kā Sergejs un Nija nokāpj nosēšanās laukumā, neparādot, no kurienes.
  • Epizodē, kur Nija pludmalē novelk drēbes, bija iecerēts parādīt, ka viņai nav nabas. Partijas vadība tādu epizodi uzskatīja par nepiemērotu padomju kinomākslai.[10]
  • Uz kosmoostas informācijas tablo var pamanīt zvaigžņu kuģa "Zarja" nosaukumu un vietu, kurp tas dosies — Kasiopeju. Šis zvaigžņu kuģis acīmredzot tā nosaukts par godu zvaigžņu kuģim "Zarja" no Ričarda Viktorova citas filmas "Maskava—Kasiopeja".[11]
  • Planētas Dessa skatus filmēja Tadžikistānā, pamestas naftas pārstrādes rūpnīcas apkārtnē netālu no Isfaras. Pirms tam tur bija plānots uzņemt Andreja Tarkovska filmu "Stalkers", taču nebija, kur izvietot filmēšanas grupu, un "Stalkera" uzņemšana tika pārcelta uz Igauniju.[12] Neparastas ainavas tika iegūtas, pateicoties tehniskās spektrozonālās kinolentes "CH-6M" izmantošanai, viens no šīs kinolentes emulsijas slāņiem ir jutīgs pret infrasarkano starojumu.[13]
  • Biomasa bija veidota no ugunsdzēsības putām un miltiem, un šajā maisījumā peldošie akvalangisti, to sakuļot, radīja dzīvas masas burbuļošanas vizuālo efektu.[14]
  • Sergeja Ļebedeva loma tika uzticēta latviešu aktierim Uldim Lieldidžam, kuru padomju skatītāji jau pazina pēc nacistiskās Vācijas virsnieku lomām.[15]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Постановление ЦК КПСС, Совмина СССР от 28.10.1982 № 947 «О присуждении Государственных премий СССР 1982 года в области литературы, искусства и архитектуры»
  2. ↑ «Новая версия фильма «Через тернии к звёздам»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 8. maijā. Skatīts: 2018. gada 20. maijā.
  3. ↑ «Студия Парадокс+ Создание спецэффектов для новой версии Терниев». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. septembrī. Skatīts: 2018. gada 20. maijā.
  4. ↑ «Кир Булычев «От автора» (вступление к сборнику «Через тернии к звездам». — М.: АСТ, 2003.)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 30. septembrī. Skatīts: 2018. gada 20. maijā.
  5. ↑ Dmitry sent (2009-11-17), Вечер памяти Ричарда Викторова. Часть 11. Atjaunināts: 2018-05-20
  6. ↑ «Положительная героиня не может быть лысой». ternii.film.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-04. Skatīts: 2018-05-20.
  7. ↑ «Статья в газете "Комсомольская правда в Украине" - Статьи о фильме "Через тернии к звёздам" - Каталог статей - Сайт Елены Метёлкиной». elenametelkina.ru. Skatīts: 2018-05-20.
  8. ↑ «В моей смерти прошу винить НИКФИ (Научно-исследовательский Кино Фото Институт)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 20. maijā.
  9. ↑ Техника кино и телевидения, 1982
  10. ↑ Интервью Николая Викторова Arhivēts 2013. gada 7. martā, Wayback Machine vietnē. // Неофициальный сайт фильма «Через тернии к звёздам», 2.07.2007.
  11. ↑ «Кадр из фильма «Через тернии к звёздам»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 23. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 20. maijā.
  12. ↑ «Через тернии к звездам» // Сайт «Московский комсомолец», 01.04.2010
  13. ↑ Техника — молодёжи, 1984
  14. ↑ Биомассу сделали из теста
  15. ↑ Через тернии к звёздам. И прочие герои… Arhivēts 2016. gada 16. februārī, Wayback Machine vietnē. «.». 2016-02-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-02-16. Skatīts: 2018-05-20.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Caur_ērkšķiem_uz_zvaigznēm&oldid=4118064"