Stefans III, saukts Lielais (rumāņu: Ștefan cel Mare); dzimis 1433. gadā, miris 1504. gada 2. jūlijā), bija Moldāvijas gospodars no 1457. gada 12. aprīļa līdz savai nāvei 1504. gadā. Tiek uzskatīts par vienu no visietekmīgākajiem Moldāvijas valdniekiem, kura laikā Moldāvijas kņaziste palielināja savu ietekmi reģionā. Daudzu baznīcu un klosteru būves iniciators.

Stefans III Lielais
Ștefan cel Mare
Moldāvijas gospodars
Amatā
1457. gada 12. aprīlī — 1504. gada 2. jūlijā
Priekštecis Petru III Arons
Pēctecis Bogdans III Vienacis

Dzimšanas dati 1433. gads
Borzešti, Moldāvijas kņaziste
(Onešti, Karogs: Rumānija Rumānija)
Miršanas dati 1504. gada 2. jūlijā
Sučava, Moldāvijas kņaziste
(Karogs: Rumānija Rumānija)
Apglabāts Putnas klosteris
Karogs: Rumānija Rumānija
Dinastija Mušatu dinastija
Tēvs Bogdans II
Māte Olteja
Dzīvesbiedrs(-e) Maruška
Jevdokija Olelkoviča
Mangupas Marija
Marija Voikica
Bērni citu starpā Bogdans III Vienacis, Petru IV Rarešs
Reliģija pareizticība

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis Moldāvijas gospodara Bogdana II ģimenē, kurš par valdnieku bija no 1449. līdz 1451. gadam, kad to nogalināja viņa pusbrālis Petru III. Moldāvijā sakās pilsoņu karš, kas ilga līdz 1457. gadam, kad par valdnieku kļuva Stefans III. Kara laikā Stefans III ar Jānoša Huņadi atbalstu patvērās Transilvānijā, bet vēlāk Valahijas valdnieka Vlada III Drakula galmā. 1457. gadā iebruka Moldāvijā un padzina no tās Petru III.

Gandrīz viss Steafana III valdīšanas laiks pagāja cīņās pret iebrucējiem Moldāvijā. 1467. gada 15. decembrī Stefans Bajas kaujā sakāva Ungārijas karaļa Māķāša Huņadi karaspēku, vēlāk sakāva arī Zelta Ordas karaspēku. Uz laiku apturēja Osmaņu impērijas ofensīvu Balkānos, sakaujot tos Vaslui kaujā 1475. gada 10. janvārī. Kaut arī Mehmeds II sakāva Stefanu III 1476. gada 26. jūlijā Valea Albas kaujā, viņš vēlreiz apturēja osmaņu iebrukumu. Vairākkārt iesaistījās Valahijas iekšpolitikā. 1497. gada 26. oktobrī sakāva Polijas karali Janu I Olbrahtu Kozminas meža kaujā. 1503. gada 20. augustā Stefans III noslēdza līgumu ar sultānu Bajezidu II par Moldāvijas neatkarību apmaiņā pret ikgadēju nodevu.

1462. gadā, aplencot Kiliju, Stefans III tika ievainots kājā. Kaut arī laika gaitā galmā tika ataicināti slaveni ārsti un astrologi, no šī ievainojuma Stefans īsti neizārstējās. Miris 1504. gadā. Rumānijas pareizticīgā baznīca Stefanu III ir kanonizējusi. 2006. gadā Rumānijas televīzijas aptaujā Stefans atzīts par visu laiku ievērojamāko rumāni.

Ārējās saites labot šo sadaļu