Brodi (Ukraina)

Brodi
Brodi;
	pilsēta
Броди
; Karogs	; Ģerbonis
	Brodi Brodi
	Koordinātas: 50°04′41″N 25°09′15″E / 50.07806°N 25.15417°EKoordinātas: 50°04′41″N 25°09′15″E / 50.07806°N 25.15417°E
Valsts	Ukraina
Apgabals	Ļvivas apgabals
Rajons	Zoločivas rajons
Pilsētas tiesības	1546
Platība
• Kopējā	18,98 km2
Augstums	227 m
Iedzīvotāji (2020)
• kopā	23 454
• blīvums	1 235,7/km²
Laika josla	EET (UTC+3)
Mājaslapa	www.brody-rda.gov.ua
	Brodi Vikikrātuvē

Brodi (ukraiņu: Броди) ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabala Zoločivas rajonā.^[2] Atrodas uz robežas starp vēsturisko Volīniju un Galīciju. Vēsturisks ebreju kultūras centrs. Dzelzceļa mezgls. Pie pilsētas atrodas naftas vada "Draudzība" un "Odesa - Brodi" mezgls.

Vēsture

Rakstos pirmoreiz minēta 1084. gadā. 1546. gadā tai tika piešķirtas Magdeburgas tiesības, un tolaik tā bija pazīstama ar vārdu Lubiča (poļu: Lubicz). Ietilpa Žečpospolitā, piederējusi dažādām augstmaņu ģimenēm. No 1629. gada tā piederēja hetmanim Staņislavam Koņecpolskim, kļuva par tā rezidenci, un pēc franču inženiera de Boplāna plāna tika pārbūvēta pēc ideālas pilsētas principiem.

Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā pilsēta iekļāvās Austrijas impērijā, netālu no robežas ar Krievijas Impēriju. 19. gadsimtā Brodi deva vārdu ebreju muzikantiem jeb. t.s. "Brodu dziedātājiem" (Brodersänger).

Pilsēta tika stipri nopostīta Poļu-padomju kara laikā 1920. gadā. Pēc Pirmā pasaules kara Brodi tika iekļauti jaunizveidotajā Polijas valstī. Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, Brodus ieņēma PSRS karaspēks. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Brodus ieņēma vācieši. 1941. gada 23. - 30. jūnijā pie pilsētas notika Brodu tanku kauja ar smagiem zaudējumiem abām karojošajām pusēm. Tā bija lielākā tanku kauja karā līdz Kurskas kaujai divus gadus vēlāk. Pilsētas daudzskaitlīgie ebreju iedzīvotāji tika iznīcināti holokaustā. Ukraiņu nacionālisti savukārt pilsētas apkārtnē izvērsa represijas pret poļu civiliedzīvotājiem. Pie pilsētas 1944. gada 13. jūlijā pirmajās kaujās pret Sarkano armiju piedalījās ukraiņu 14. ieroču SS grenadieru divīzija "Galīcija".

Pēc Otrā pasaules kara lielākā daļa atlikušie poļu iedzīvotāji pārcēlās vai tika padzīti uz dzīvi Polijā, sevišķi uz tās rietumu apgabaliem, no kuriem savukārt tika padzīti vācieši. Līdz 1991. gadam Brodi atradās Ukrainas PSR sastāvā.

Cilvēki

Brodi ir šveiciešu matemātiķa Jozefa Ludviga Rābes (Joseph Ludwig Raabe, 1801-1859), austriešu rakstnieka Jozefa Rota (Joseph Roth, 1894-1939) un reliģiskā darbinieka Izraēla Zolli (Israel Zolli, 1881-1956) dzimtā pilsēta.

1944. gada 9. maijā netālu no pilsētas krita padomju diversants Nikolajs Kuzņecovs (Николай Иванович Кузнецов, 1911-1944).

Ebreju uzvārds Brodskis ir radies no Brodu pilsētas nosaukuma.

Atsauces

↑ https://ukrstat.gov.ua/druk/publicat/kat_u/2020/zb/05/zb_chuselnist%202019.pdf.
↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 127. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Brodi.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

[wikidata-6467018c62a4e027ee4151cc7497eee555ff1358-1] ttps://ukrstat.gov.ua/druk/publicat/kat_u/2020/zb/05/zb_chuselnist%202019.pdf.

[2] Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 127. lpp.

[2]

[1]