Breiks

Breiks jeb breikdānss (angļu: breakdance) pazīstams arī breikings (angļu: breaking) ir dinamiska deja ar akrobātikas elementiem, kas ir hiphopa kultūras elements. Galvenie mūzikas žanri, kurus izmanto dejotāji ir hip-hop mūzika vai reps. Lai izpildītu breiks dejas soļus, ir nepieciešama ne tikai laba fiziskā sagatavotība, bet arī izturība un akrobātiskās prasmes. Dejošana uz galvas, aizmugurējo salikumu un citi iebriedinoši manevri ir bieži sastopami breika izpildījumos.

Breika deju sacensības, Rīga, Latvija (1986)

Vēsture

Breiks sākās tālajos Ņujorkā 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā, vienā no nabadzīgākajiem rajoniem pilsētā – Bronksā. Šī subkultūra strauji ieguva popularitāti un kļuva par svarīgu daļu no Amerikas hip-hop kultūras, kurai raksturīga ne tikai ritmiska mūzika, bet arī izcilas fiziskas prasmes.

Pirmie dejotāji, kuri šo kustību izplatīja, sevi dēvēja par "b-boys" (saisinājums nosaukuma break boys, parādijās pateicoties Dj’jam Kool Herc), un vēlāk parādījās arī "b-girls" – meitenes. Nedaudz vēlāk, 70. gados reperis Afrika Bambaata pirmoreizi piedāvāja sarikot sacensības starp Ņujorkas dejotājiem uz parasta kartona. 1977 tiek organizēta jaunā deju grupa Rock Steady Crew, kuras dalībnieki izdarīja lielu ieguldījumu deju stila attīstībā, parādot daudz jaunas kustības, kas arī kļuva par breika pamat soļiem.

PSRS

20. gadsimta 80. gados Padomju Savienība atradās aukstā kara stāvoklī ar Rietumu bloka valstīm. Padomju cilvēki dzīvoja aiz dzelzs priekškara, tāpēc jaunās modes tendences, kas parādījās kapitālistiskajās valstīs, parasti tika uzzinātas ar zināmu kavēšanos. Padomju Savienībā pirmo reizi par breiku uzzināja 1984. gadā, kad valstī nonāca videokasetes ar filmām "Breakin`" un "Beat Street". Šīs filmas PSRS oficiāli netika izlaistas. Tās mājās atveda padomju pilsoņi, kuriem bija iespēja ceļot uz Rietumvalstīm. Sākotnēji deja kļuva populāra Baltijā, bet pēc tam arī pašreizējās Krievijas lielākajās pilsētās. Varas iestāžu attieksme pret jauno deju, kas nāca no Rietumiem, bija negatīva. Situācija mainījās 1985. gadā, kad pie varas nāca Mihails Gorbačovs un sākās perestroikas politika. Pirmie jauno deju legalizēja Baltijas republiku dejotāji kopš 1986. gada ar Baltijas komjaunatnes organizāciju atbalstu. Baltijas pilsētās (Tallinā, Palangā, Rīgā) tika rīkoti breika deju festivāli.

Latvijā

Latvijā 80. gadu sākumā jaunieši sāka nodarboties ar hiphopa kultūras virzieniem – breikošanu, grafiti, repa mūziku un dīdžejošanu. Breiku dejoja Aleksandrs Kolosovskis jeb “Malysh”, arī viņa klasesbiedrs Vadims Meikšāns jeb “Krys”, kurš izveidoja pirmo breika komandu “Gangbreakers”. Līdz šim viņi ir pirmie no graffiti un breika dejas pamatlicējiem Latvijā, kā arī Padomju Savienībā.

Mūsdienās viena no vadošajām Latvijas breika dejas apvienībām ir “Camelot Crew” – vairākkārtējie Latvijas un Eiropas čempioni, kas savulaik piedalījās arī vairākos pasaules čempionātos breikā. Izcelšanas vērta ir arī breika deju komanda “Depils Originals”. Nule kā uzvarot Centrāleiropā, bērnu grupa no Daugavpils kvalificējās pieaugušo pasaules čempionātam, kļūstot par pirmo bērnu komandu breika vēsturē, kas tikusi pasaules čempionāta finālā.

Latvijā breiks atdzimst, Eduards Ruicis norāda uz tendenci: “Ja agrāk uzskatīja, ka breiku dejo tikai puiši, tagad strauji palielinās meiteņu skaits. Breiks ne tik daudz vērsts uz spēku, cik uz koordināciju, lokanību. Netrūkst elementu, kurus var izpildīt vien tad, ja ir pietiekama lokanība, un meitenes jau dabiski ir lokanākas par puišiem. Viņas var izmantot sievišķīgumu, lokanību, muzikalitāti, pielietot akrobātiku apvienojumā ar deju elementiem.”

Olimpiskās spēles

Jaunatnes olimpiskajās spēlēs breika dejas tika iekļautas programmā, sākot ar 2018. gada vasaras Buenosairesā. Breiks tikt iekļauts, jo tā ir Starptautiskās Olimpiskās komitejas atzīta deju sporta disciplīna. Sacensībās notiek vīriešu, sieviešu un jaukto komandu sacensības cīņas formātā viens pret vienu.

2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē debitēs breikdeja. 16 vīriešu un 16 sieviešu breikdejotāji sacentīsies tiešās cīņās. Breika iekļaušana bija "viens no "Olimpiskās darba kārtības 2020" rezultātiem, sacīja SOK prezidents Tomass Bahs. "Mums bija skaidras prioritātes iekļaut programmā sporta veidus, kas ir īpaši populāri jaunākās paaudzes vidū, kā arī ņemt vērā sporta urbanizāciju."

Eduards Ruicis norāda uz problēmu: “Olimpiskajās spēlēs breiku palīdzēja ieviest Pasaules sporta deju federācija, bet Latvijā nav vadošās organizācijas, kas pārvaldītu šo jomu. Pie tā tiek strādāts, jo bez šādas organizācijas Latvija nevarēs virzīt pārstāvjus uz lielajām olimpiskajām spēlēm. Bet mēs varam tajās būt, jo Latvija sevi arvien vairāk piesaka arī starptautiskā līmenī. ...”