Brūnkaklis
Brūnkaklis jeb raudava[1] (Aythya ferina) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas izplatīta lielā daļā Eiropas un Āzijas, uz dienvidiem no tundras zonas. Sastopama arī Latvijā. Āzijā un Eiropas ziemeļdaļā ligzdojošie brūnkakļi ir gājputni, bet Eiropas centrālajā un dienviddaļā dzīvojošie ir nometnieki.[2]
| Brūnkaklis Aythya ferina (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Tēviņš | |
.jpg) Mātīte | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zosveidīgie (Anseriformes) |
| Dzimta | Pīļu dzimta (Anatidae) |
| Apakšdzimta | Nirējpīles (Aythyinae) |
| Ģints | Nirējpīles (Aythya) |
| Suga | Brūnkaklis (Aythya ferina) |
 Brūnkaklis Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Brūnkaklim ir plašs izplatības areāls.[2] Ligzdošanas areāla rietumu robeža ir Rietumeiropa, nesasniedzot Atlantijas okeāna krastu,[2] austrumu robeža — Mongolijas rietumi un Baikāls, dienvidu — Turcija un Vidusāzija. Ir izolētas populācijas dažos reģionos Centrālāzijā un Japānā. Eiropas populācijas ziemo Rietumeiropā, okeāna krastu ieskaitot, Vidusjūras, Melnās un Kaspijas jūras reģionos, kā arī vietām Āfrikas ziemeļos un austrumos.[3] Āzijas populācijas ziemo Āzijas dienvidos un austrumos.[2]
Latvijā
labot šo sadaļuBrūnkaklis Latvijā ir parasts caurceļotājs un piemērotos biotopos parasts ligzdotājs (1500—2000 pāru). Ligzdo seklos ezeros un zivju dīķos. Atlido aprīlī, bet migrācija uz ziemošanas vietām sākas jūlijā. Atsevišķi īpatņi regulāri pārziemo.[3] Pēdējās desmitgades laikā populācijas lielums ir samazinājies par vairāk kā 30%.[4]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuBrūnkaklis ir vidēji liela nirējpīle, ar raksturīgu trīsstūrainu galvu, relatīvi garu kaklu, garu knābi un īsu asti.[5] Tā ķermeņa garums ir 42—49 cm, spārnu plētums 67—82 cm, svars 770—920 g.[3][5] Apspalvojumam raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņa ķermeņa apspalvojums un spārni ir gaiši pelēki, galva un kakls sarkanbrūni, krūtis un aste melnas. Tā acis sarkanas, knābis tumši pelēks ar gaišu, platu, zilganpelēku šķērsjoslu. Mātītes apspalvojums ir tumši brūns un pelēkbrūns gan uz ķermeņa, gan galvas, gan krūtīm, knābja gaiši pelēkā josla šaura, acis tumši brūnas. Jaunie putni līdzīgi mātītēm.[5] Ārēji brūnkaklis ir ļoti līdzīgs saviem tuvākajiem radiniekiem, Ziemeļamerikā mītošajiem dzeltenacim un lielajam brūnkaklim.
Brūnkakļa anatomija ir piemērota niršanai, tā kājas novietotas tālu aizmugurē.[6] Briesmu gadījumā tas vispirms cenšas aizbēgt ienirstot un aizpeldot, nevis paceļoties spārnos, jo, lai paceltos spārnos, kā visām nirējpīlēm, tam ir jāieskrienas pa ūdens virsmu.[6] Lidojums brūnkaklim ir ātrs un enerģisks.
Uzvedība
labot šo sadaļu_(5).JPG)
Brūnkaklis migrācijas pārlidojumus veic nakts laikā.[5] Ligzdošanas vietās putni ierodas aprīlī—maijā, bet aizlido septembrī. Daži tēviņi migrāciju uz ziemošanas vietām uzsāk daudz agrāk, pirms spalvu maiņas,[5] bet siltās ziemās brūnkaklis var atgriezties jau februārī.[2] Kopumā mātītes ligzdošanas teritorijas pamet vēlāk kā tēviņi, līdz ar to ziemošanas vietās var novērot vai nu brūnkakļu mātīšu, vai tēviņu barus. Mātītes ziemo tālāk dienvidos, bet tēviņi vairāk ziemeļos, tuvāk ligzdošanas reģioniem.[2] Ligzdošanas laikā brūnkakļi uzturas pa pāriem vai nelielos baros, arī migrācijas ceļojumus tie veic nelielās grupās, bet ziemošanas teritorijās veidojas milzīgi brūnkakļu bari, kuros var būt vairāki tūkstoši putnu.[2] Lielie bari parasti apmetas lielos iekšzemes ezeros.[2]
Ligzdošanas teritorijās brūnkaklis apmetas ar barības vielām bagātu ūdenstilpju krastos. Tie var būt gan saldūdens ezeri, gan viegli sāļi piejūras ezeri, purvu ezeriņi, lēni plūstošas upes. Lai arī brūnkaklis novērojams jūras piekrastē, tas labprātāk izvēlas iekšzemes ūdenskrātuves.[2]
Barība
labot šo sadaļuBrūnkaklis ir visēdājs. Galvenokārt barojas ar dažādiem augiem, gan ūdensaugiem, gan krasta augiem, augu sēklām. Ienirstot uz ūdenstilpes gultnes meklē gliemjus, sīkis vēžveidīgos, abiniekus (vardes un kurkuļus), ūdens kukaiņus, kukaiņu kāpurus un nelielas zivis.[2][5][7] Brūnkaklis parasti barojas krēslas stundās vai naktīs, 1—3 metru dziļumā zem ūdens.[2] Šīs sugas putni izvairās no ūdenskrātuvēm, kas dziļākas par 6 metriem.[2]
Ligzdošana
labot šo sadaļuBrūnkaklis ligzdo līkšņainās virsūdens augu audzēs, niedrājos, retāk piekrastē. Ligzda ir neliela iedobe uz zemes vai sekls, kausveida padziļinājums veģetācijas kaudzes galā. Ligzda atrodas ne tālāk kā 10 metrus no ūdens. Seklos ūdeņos, kas nav dziļāki par 30 cm, ligzda tiek iekārtota uz sanestu augu salām, paslēpta niedru audzē vai zem krasta krūmu zariem.[2]
Dējumā ir 4—16 gaišas, zaļganpelēkas olas. Perē tikai mātīte, inkubācijas periods ilgst 22—28 dienas. Drīz pēc izšķilšanās pīlēni pamet ligzdu un seko mātei. Lidot jaunie putni sāk 7—9 nedēļu vecumā.[5] Reizēm ligzdā var novērot lielu skaitu olu, līdz 22 olām, iespējams, ka šādu ligzdu dala divas mātītes.[8]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Putni Daba». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. maijā. Skatīts: 2015. gada 4. jūlijā.
- ↑ 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 2,10 2,11 2,12 «BirdLife: Common Pochard Aythya ferina». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 26. decembrī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Ornitofaunistika: Brūnkaklis Aythya ferina». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 21. decembrī. Skatīts: 2014. gada 26. decembrī.
- ↑ «Kurām putnu sugām pēdējā desmitgadē latvijā klājies vislabāk un kurām – vissliktāk?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 27. decembrī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 Nature Gate: Pochard
- ↑ 6,0 6,1 Birds of Switzerland: Common Pochard. Aythya ferina
- ↑ «All for Hunt: Brūnkaklis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 27. decembrī.
- ↑ «Planet of Birds: Pochard (Aythya ferina)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 17. martā. Skatīts: 2014. gada 27. decembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Brūnkaklis |