Raundas alu boa

rāpuļu suga
(Pāradresēts no Bolyeria)

Raundas alu boa, arī alu boa[2] (Bolyeria multocarinata) ir, iespējams, izmirusi Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai. Vienīgā ģints Bolyeria pārstāve. Pēdējo reizi redzēta Raundas salā 1975. gadā.[3][4]

Raundas alu boa
Bolyeria multocarinata, (F. Boie), 1827)
Raundas alu boa
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseRāpuļi (Reptilia)
KārtaZvīņrāpuļi (Squamata)
ApakškārtaČūskas (Serpentes)
InfrakārtaĪstās čūskas (Alethinophidia)
DzimtaMaskarēnu žņaudzējčūskas (Bolyeriidae)
ĢintsBolyeria
SugaRaundas alu boa (Bolyeria multocarinata)
Sinonīmi
  • Eryx multocarinata (Boie, 1827)
  • Tortrix Pseudo-Eryx (Schlegel, 1837)
  • Bolyeria Pseudo-Eryx (Gray, 1842)
  • Platygaster multicarinatus (Duméril & Bibron, 1844)
  • Bolyeria multicarinata (Gray, 1849)
  • Platygaster multicarinatus (Jan, 1861)
  • Bolyeria multicarinata (Boulenger, 1893)
  • Bolyeria multocarinata (Stimson, 1969)
  • Bolyeria multocarinata (Mcdiarmid, Campbell & Touré 1999)
  • Bolyeria multocarinata (Wallach, 2014)[1]
Raundas alu boa Vikikrātuvē

Izskats labot šo sadaļu

Garums sasniedza aptuveni 1 m, iespējams līdz 1,40 m. Mugurpuse gaiši brūna ar tumšiem un sārtiem plankumiem, vēders tumšāks. Galva garena un šaura. Dzīvoja cieši līdzās Raundas salas boa.[3]

Izplatība un populācija labot šo sadaļu

Izzudusi no Ganerskveinas un Flatas saliņām, kuras atrodas starp Maurīcijas cietzemes daļu un Raundu. Raundā savulaik bija mēreni bieži izplatīta suga, taču jau ap 1949. gadu alu boa tur bija kļuvusi reta. Viena boa tika atrasta 1960. gados un 1970. gadu sākumā.[5] Pēdējo reizi redzēta 1975. gadā, neraugoties uz intensīviem sugas meklējumiem, kas ietver arī augsnes un augāja rakšanu. Lai arī izredzes nav lielas, dokumentēts rīcības plāns sugas jaunatklāšanas gadījumā.[6]

Dzīvesveids labot šo sadaļu

Apdzīvoja cietkoku mežus un palmu savannas. Acīmredzot, pārtika no ķirzakām.

Izzušana labot šo sadaļu

Izzušanas cēlonis bija 1840. gadā Raundā ievestās kazas un truši. Šie zālēdāji noganīja nelielās salas veģetāciju, izraisot eroziju vulkāniskajās nogāzēs un izpostot palmu audzes, kas kalpoja čūskām par patvērumu. 1982. gadā Darela zoodārza Rāpuļu un abinieku saglabāšanas centra pārzinis Kventins Bloksāms atrada mazu Raundas alu boa nomesta ādas fragmentu. Viņš tolaik vēl pieļāva, ka atradums varētu liecināt par izdzīvojušiem sugas īpatņiem.[7]

Ārējās saites labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. The Reptile Database
  2. Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Zinātne. Rīga. 1981
  3. 3,0 3,1 iNaturalist, Round Island Burrowing Boa
  4. [1], Sarkanā grāmata
  5. «The Sixth Extinction. A website about the current biodiversity crisis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 28. martā. Skatīts: 2016. gada 16. janvārī.
  6. A Management Plan for the Restoration of Round Island (2008-2012). Main Contributors Ashok Khadun, Visnuduth Bachraz, Ehsan Dulloo, Rachel Atkinson, Vikash Tatayah, Christine Griffiths, John Mauremootoo
  7. On the Edge. Islands in peril: Round island. By Quentin Bloxam. Durrell Preservation Trust. No. 22. Spring 1983. Pp. 9–10