Lombardijas līga

Lombardijas līga (itāļu: Lega Lombarda) bija Ziemeļitālijas pilsētu alianse, kas tika izveidota 1167. gadā, gvelfu un gibelīnu kara sākumposmā, lai cīnītos pret Svētās Romas impērijas valdnieku centieniem nostiprināt savu varu Itālijas karalistē. Līga beidza pastāvēt līdz ar imperatora Frīdriha II nāvi 1250. gadā.

Pirmā Līga

Jau pirms Līgas izveidošanās pastāvēja Veronas līga, kurā 1164. gadā apvienojās Verona, Paduja, Vičenca un Venēcijas Republika, kas pretojās imperatora Frīdriha I 1158. gadā pieņemtajam lēmumam personīgi iecelt pilsētu vadītājus. Milāna, kas arī bija pretojusies imperatoram, tika iekarota un nojaukta 1162. gadā. Lombardijas pilsētas atbalstīja Romas pāvests Aleksandrs III, kas arī cīnījās ar imperatoru par ietekmi Itālijā.

Līgu uz 20 gadiem oficiāli nodibināja 1167. gada 7. aprīlī bet 1. decembrī tai pievienojās arī Veronas līgas pilsētas. Līgu nodibināja Kremona, Mantuja, Bergamo, Milāna, Dženova, Lodi, Ferrāra, Boloņa, Modēna, Parma, Pjačenca un citas pilsētas. Līgā sākotnēji iesaistījās 16 pilsētas, taču to skaits gadu laikā regulāri mainījās. Lai arī līgas pilsētu mērķis nebija izcīnīt sev neatkarību, tās atklāti un bruņoti cīnījās pret imperatora varu.

Frīdrihs I tika sakauts 1176. gada 29. maija Lenjano kaujā. 1177. gadā Venēcijā tika parakstīts līgums par pamieru līdz 1183. gadam, kad Lombardijas līga un imperators noslēdza Konstancas miera līgumu, ar kuru pilsētas atzina imperatora virsvaru, taču saglabāja vietējās likumdošanas un pašpārvaldes tiesības.

Turpinoties konfliktiem ar imperatoriem, 1198. gadā līgas darbība tika atjaunota uz 10 gadiem.

Otrā Līga

1225. gada 30. jūlijā, imperators Frīdrihs II paziņoja, ka 1226. gada Lieldienās sasauks parlamentu, kurā pieņems pilsētu padevības apliecinājumus, kā arī plānos jaunu krusta karu. Ar pāvesta iesaistīšanos notika slepenas sarunas, kuru rezultātā 1126. gada 2. martā Milāna, Boloņa, Breša, Bergamo, Turīna, Vičenca, Paduja un Trevizo vienojās par Lombardijas līgas pagarināšanu uz 11 gadiem. Tas tiek uzskatīts par Otrās Lombardijas līgas izveidošanas datumu. Vēlāk līgai pievienojās vairākas citas Itālijas pilsētas.

Frīdriha II mēģinājumi nostiprināt savu varu Itālijas ziemeļos ar bruņotu spēku sākotnēji bija veiksmīgi un 1237. viņš gūst uzvaru Kortenovas kaujā. Taču tā kā imperators uzstāja uz Līgas pilsētu pilnīgu padošanos, tās turpināja pretestību, kurā tām palīdzēja pāvests Gregors IX, kurš 1239. pasludina Frīdrihu II izslēgtu no baznīcas. 1248. gada Parmas aplenkuma laikā Līgas spēki uzbruka imperatora kara nometnei, sagrābjot impērijas kasi, bet 1249. gadā atkal sakāva imperatora armiju. Līdz savai nāvei 1250. gadā Frīdrihs II vairs neveica uzbrukumus. Līdz ar viņa nāvi impērijā sākās cīņas par imperatora troni, un pilsētas savā neatkarībā jutās drošas, lai arī savstarpējie Gvelfu un Gibelīnu kari turpinājās.