Blūma skola

Blūma skola, pilnā nosaukumā Venjamiņa Blūma Rīgas zīmēšanas un gleznošanas skola, bija mākslas izglītības iestāde Rīgā, kas pastāvēja no 1895. līdz 1916. gadam.

Vēsture

Tā bija privāta mākslas skola, kuras pamatprogramma bija Venjamiņa Blūma izvirzītā krievu kultūras propaganda pretstatā baltvācu kultūrai, cīņa pret impresionismu un citiem modernismiem. Skolā uzņēma bez izglītības cenza.

Skolas prestižs cēlās ar 1901. gadu, kad tā atradās Ķeizariskā galma ministrijas pārziņā, tā, piemēram, 1896. gadā bija 36 audzēkņi, 1899. — 70, bet 1902. gadā jau 80. Tā kā vairums audzēkņu nāca no vidējiem un trūcīgiem slāņiem, jo mācību maksa bija samērā zema, skolas īpašnieks dabūja atļauju ar 1906. gadu līdzās speciālo priekšmetu klasēm atvērt vispārizglītojošo priekšmetu klases ar valsts reālskolas tiesībām, balstoties uz Penzas un Kazaņas mākslas skolu nolikumiem. Sākotnēji skolā bija piecas klases: elementārās zīmēšanas, ģipša figūras, ģipša galvas, ornamenta un dzīva modeļa zīmēšanas un gleznošanas klase. No 1897. gada tām papildinājās anatomijas un perspektīvas mācības.

Tajā laikā bija nozīmīgākā mākslas mācību iestāde līdzās Rīgas vācu amatnieku biedrības amatniecības skolai.

Nesaņemot subsīdijas, skolas mācību sistēma nostiprinājās, papildinājās arī mācību uzskates līdzekļi — ģipša bistes, galvas, maskas, figūras, gleznu studijas un zīmējumu paraugi, ko Blūms ieguva kā dāvinājumu no Pēterburgas Mākslas akadēmijas. 1902. gadā Pēterburgas Mākslas akadēmijas rīkotajā konkursā Blūma skola ieguva otro vietu starp 16 Krievijas mākslas skolām.

Taču šī skola nesasniedza Rīgas pilsētas mākslas skolas līmeni. Par iemeslu tam bija Blūma peredcižņikiem tuvā daiļrade, uz krievu reālistiskās mākslas principiem balstītā pedagoģiskā metode, konservatīvisms, neatzīstot jaunu izteiksmes līdzekļu meklējumus. Tas izraisīja konfliktus ar audzēkņiem. Skolai nebija arī pastāvīga pedagogu sastāva, bieži Blūms strādāja viens pats, nespēdams visā iedziļināties. 1898. gadā skolā ieradās skolotājs, Pēterburgas akadēmijas absolvents, pirmās pakāpes makslinieks Ivans Tihomirovs, bet viņa sadarbība bija neregulāra, saistīta ar finansiālām problēmām. Skolā glezniecību no 1905. līdz 1906. gadam mācīja arī Janis Rozentāls. Vēlākos gados Blūmam palīdzēja vairāki šīs skolas absolventi, kā Rūdolfs Vilciņš, Augusts Nore, Ernests Veilands.

Skola savu popularitāti sāka zaudēt pēc 1909. gada, kad Rīgas pilsētas mākslas skolas vadību pārņēma Vilhelms Purvītis.

1915. gada vasarā skola evakuējās uz Iekškrieviju, bet mācības neatsāka, lai arī oficiāli pastāvēja līdz 1917. gada septembrim.

Skolas mērķis

Skolas mērķis bija sniegt audzēkņiem vidējo māksliniecisko izglītību, bet spējīgākiem audzēkņiem sniegt priekšzināšanas, lai vēlāk varētu iestāties Pēterburgas Mākslas akadēmijā.

Skolas absolventi

Venjamiņa Blūma skolā mācījušies daudzi vēlāk ievērojami latviešu mākslinieki, kuru vidū ir minami: Jānis Ansons, Ansis Cīrulis, Jānis Jaunsudrabiņš, Augusts Julla, Pēteris Kalve, Pēteris Krastiņš, Voldemārs Matvejs, Emīls Melderis, Jānis Plase, Aleksandrs Štrāls, Ernests Veilands, Kārlis Zemdega un citi.