Pēteris Kalve
Pēteris Kalve (1882. gada 1. marts — 1913. gada 11. februāris) bija latviešu gleznotājs, gleznotāja Kārļa Kalves brālis. Viens no pirmajiem latviešu mākslā aizsācis spalvas zīmējuma kopšanu.
Pēteris Kalve | |
---|---|
Dzimis |
1882. gada 1. martā Trepes pagasts |
Miris |
1913. gada 11. februārī Rīga |
Tautība | latvietis |
Nozares | glezniecība |
Biogrāfija
labot šo sadaļuPēteris Kalve dzimis Trepes pagasta Andrānu Kaļvos 1882. gada 1. martā zemnieku ģimenē. Glezniecības pamatus apguvis pie brāļa Kārļa Kalves. Profesionālo izglītību ieguvis Venjamiņa Blūma mākslas skolā Rīgā (1899—1902, kā arī paralēli studijām apmeklējis gleznotāja Vilhelma Purvīša studiju. Privāti studējis pie baltvācu gleznotāja Jūlija Klevera, kur galvenokārt nodarbojies ar skolotāja darbu kopēšanu. Papildinājies Berlīnē pie V. Leistikova ainavu glezniecībā un pie L. Korinta portretu glezniecībā. Darbojies Pēterburgas muzejos, kopējot meistaru darbus. Miris 1913. gada 11. februārī Rīgā, apbedīts Dreimaņu kapsētā pie Krustpils.[1]
Mākslinieciskā darbība
labot šo sadaļuRegulāri strādājis ainavu glezniecībā, viens no pirmajiem aizsācis spalvas zīmējuma attīstību un popularizēšanu Latvijā. Ļoti daudz kopējis dažādu meistaru darbus, to starp sava skolotāja J. Kleveru, pārdodams vairāk kā 200 viņa darbu kopijas ar savu parakstu.[2]
Izstādes
labot šo sadaļuIzstādēs piedalījies no 1904. gada, izstāžu darbībā piedalījies regulāri. Pēc gleznotāja nāves Rīgā Latviešu mākslas veicināšanas biedrība sarīkoja mākslinieka atceres izstādi, ko atklāja Kalves bēru dienā ar pārstāvētām 446 gleznām un 60 spalvas zīmējumiem.[3] Atceres izstādes māksliniekam un viņa brālim Kārlim Kalvei tika sarīkota 1982. gadā Jēkabpilī, vēlāk Rīgā tajā pašā gadā.
-
Imatras krāces (1906)
-
Lauku sēta (1907)
-
Puķu dārziņš (1909)
-
Ezers (1911)
-
Rudens
Ārējās saites
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās 2. Rīga:Latvijas enciklopēdija, 1996, 6.lpp.
- ↑ Kalve Pēteris — Glezniecība — KLASISKĀS MĀKSLAS GALERIJA "ANTONIJA"
- ↑ Brīvā Daugava