Belgradas cietoksnis

Belgradas cietoksnis (serbu: Београдска тврђава), arī Kalemegdans (Калемегдан) ir antīko laiku un viduslaiku cietoksnis ar citadeli Belgradas centrā Serbijā. Tas uzbūvēts augstā pakalnā pie Donavas un Savas satekas, stratēģiski nozīmīgā vietā. Mūsdienās kādreizējā cietokšņa teritoriju daļēji aizņem Lielais un Mazais Kalemegdana parks. Visa teritorija brīvi pieejama apmeklētājiem, un tas ir visapmeklētākā apskates vieta Belgradā ar vairāk nekā 2 miljoniem viesu gadā.

Belgradas cietoksnis
Београдска тврђава
Atrašanās vieta	Belgrada, Serbija
Koordinātas	44°49′24″N 20°27′01″E
Uzcelts	279. p.m.ē.

Belgradas cietoksnis atrodas uz ģeogrāfiskās robežas starp Panonijas līdzenumu un Balkānu pussalu. Cietoksnis ir Belgradas pilsētas senākā daļa. Pilsētas iedzīvotāji ilgu laiku dzīvoja cietokšņa mūru ieskautajā teritorijā. Pirmo reizi pilsēta un cietoksnis pieminēti 3. gadsimtā pirms mūsu ēras, kad teritoriju apdzīvoja ķelti. 279. gadā p.m.ē. romieši ieņēma skordisku (Scordisci) cilts cietoksni un nodibināja Singidunas (Singidunum) pilsētu, kas vēlāk kļuva par Mēzijas provinces galvaspilsētu. 441. gadā to nopostīja huņņi, pēc 450. gada to ieņēma sarmati, bet ap 470. gadu — ostgoti, 488. gadā — gepīdi, bet 504. gadā — atkal goti. Kopš mūsu ēras sākuma Belgradai ir uzbrukts 54 reizes — vidēji reizi 37 gados.

510. gadā Singiduna nokļuva Bizantijas pakļautībā. 584. gadā to nopostīja avāri. Ap 630. gadu Balkānos parādījās slāvi. 878. gadā Singiduma tika nosaukta par Belgradu (Beligrad) un tā nokļuva Bulgārijas sastāvā un aptuveni 400 gadus kalpoja par tās robežcietoksni, kurš nonāca drīz Bizantijas, drīz Ungārijas pakļautībā.

Pirmais Serbijas karalis, kurš ieguva Belgradu, bija Stefans Dragutins, kurš 1284. gadā to saņēma kā dāvanu no Ungārijas karaļa. 1403. gadā Stefans Lazarevičs padarīja Belgradu par Serbijas galvaspilsētu, tomēr 1427. gadā Belgrada atkal nokļuva Ungārijas sastāvā.

1456. gadā turki Mehmeda II vadībā aplenca Belgradu, bet ungāru spēki Jānoša Hunjadi vadībā izturēja aplenkumu. 1521. gadā turki pilsētu tomēr ieņēma un līdz pat 1878. gadam pilsēta bija Turcijas sastāvā (turku garnizons cietoksni pameta 1867. gadā). Šajā laikā Belgradas cietoksnis zaudēja savu stratēģisko nozīmi.

Pirmā pasaules kara laikā celtnes cietokšņa mūru iekšpusē tika sagrautas. Pēc Otrā pasaules kara Kalemegdans kļuva par tūrisma objektu un pilsētnieku iecienītu atpūtas vietu, saglabājot šo nozīmi arī mūsdienās.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Belgradas cietoksnis.