Parastā bērzubeka
Parastā bērzubeka, Vidzemē arī brūnā aunu beka (Leccinum scabrum, agrāk boletus scaber) ir Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
| Parastā bērzubeka Leccinum scabrum | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Beku dzimta (Boletaceae) |
| Ģints | Lācīši (Leccinum) |
| Suga | Parastā bērzubeka (L. scabrum) |
 Parastā bērzubeka Vikikrātuvē | |
Sēnes apraksts
labot šo sadaļu_Gray_12300_crop.jpg)
- Cepurīte: krāsa pelēka, pelēkbrūna vai dzeltenīgi brūna. Forma sākumā pusapaļa, vēlāk polsterveida. Platums līdz 20 cm. Virsmiziņa gluda, lietainā laikā lipīga. Mīkstums sākumā ciets un balts, vecām sēnēm pelēcīgs, ūdeņains un mīksts, ar patīkamu smaržu un garšu, griezumā krāsu nemaina vai viegli sārtojas.
- Stobriņi: jaunībā balti, vecumā pelēki, iespiedumu vietās brūngani, viegli atdalās no cepurītes. Nodalīti no kātiņa ar apaļu rievu. Atveres šauras, apaļas, pelēkbaltas.
- Kātiņš: garš, slaids, bālgans, vālesveida vai cilindrisks, blīvs, ar tumšām vertikālās svītrās izkārtotām zvīņām. Garums līdz 15 cm, resnums 0,4—2,5 cm. Mīkstums kātiņā sīksts.
- Sporas: iedzeltenas, vārpstveida, masā olīvbrūnas, 13—20/5—6,5 µm.[1] [2] [3]
- Cistīdas: 30—56/10—15 µm.
Augšanas apstākļi
labot šo sadaļuBērzu mikorizas sēne. Aug no maija beigām līdz novembrim, īpaši augustā un septembrī, dažādās augsnēs bērzu tuvumā, vairāk gaišos mežos un izcirtumu, mežu un purvu malās, arī ganībās un krūmājos.[4] [5] [6] [7]
Barības vērtība
labot šo sadaļuĒdama bez iepriekšējas novārīšanas. Gatavojot mīkstums kļūst melns.
Līdzīgās sugas
labot šo sadaļuLīdzīga daudzām citām bērzubekām, dažas no kurām daļa mikologu atzīst tikai par parastās bērzubekas formām. Visas Latvijā sastopamās bērzubekas ir ēdamas un gatavojamas vienādi, tāpēc to atšķirībām ir tikai zinātniska nozīme.[8]
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998. 196 lpp. ISBN 9984-22-283-7.
- ↑ Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004. 199. lpp. ISBN 9984-37-648-6.
- ↑ A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974. 99. lpp.
- ↑ V.Lūkins, “Bekas”, Liesma, 1978. 61. lpp.
- ↑ M.Antone, “Sēnes”, Avots, 2003. 58. lpp. ISBN 9984-757-05-6.
- ↑ «Грибы СССР», Москва, Мысль, 1980. 157. lpp.
- ↑ Parastā bērzubeka fungi.lv
- ↑ Л.Лебедева, «Грибы», Госторгиздат, 1937. 53. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parastā bērzubeka |