Bebrenes pagasts
Bebrenes pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Dvietes, Pilskalnes, Eglaines un Prodes pagastiem, kā arī Jēkabpils novada Rubenes pagastu.
| Bebrenes pagasts | ||
|---|---|---|
 | ||
| Novads: | Augšdaugavas novads | |
| Centrs: | Bebrene | |
| Kopējā platība:[1] | 102,8 km2 | |
| • Sauszeme: | 100,7 km2 | |
| • Ūdens: | 2,1 km2 | |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 678 | |
| Blīvums (2024): | 6,7 iedz./km2 | |
| Izveidots: | 1864. gadā | |
| Vēsturiskie nosaukumi | ||
| vācu: | Bewern | |
| krievu: | Бевернская | |
 Bebrenes pagasts Vikikrātuvē
| ||
Daba
labot šo sadaļuReljefa formas
labot šo sadaļuApšukolns, Bružuka kalns, Diņģeļkolns, Raganu kalns, Sudrabkalns
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuŪdensteces
labot šo sadaļuAkmiņupe, Bērzupīte, Biķernieku upe, Dviete, Dzirnavu upīte, Ilzupīte, Jermulišku upe, Kairova upīte, Lašupīte, Līčupīte, Patstaune, Pīkstulīte, Prūde, Soma upīte, Stroda upīte, Viesīte, Žogeru upīte.
Ūdenstilpes
labot šo sadaļuCabišku ezers, Diņģeļkolna ezers, Dzeņuška, Dziļais ezers, Glušika ezers, Ilzines ezers, Kamiņčas ezers, Līkuma ezers, Rupsītis.
Purvi
labot šo sadaļuDabas aizsardzība
labot šo sadaļuBebrenes pagastā atrodas daļa no dabas parka Dvietes paliene.
Vēsture
labot šo sadaļuBebrenes pagasts izveidots 1864. gadā, apvienojot Bebrenes, Kaldabruņas un Kaminčas muižu pagastus. Vēlāk pievienots Ilzu muižas pagasts. 1920. gada zemes reformas gaitā Bebrenes muiža (Bewern) ar Julianovas, Akmeņu un Jauno pusmuižu tika sadalīta 111 vienībās 1843 ha kopplatībā, Kaldabruņas muiža (Kaltenbrunn) ar Alksnas pusmuižu sadalīta 80 vienībās 1552 ha kopplatībā, Kamiņčānu muiža 25 vienībās 481 ha, Kaldabruņas mācītājmuiža 25 vienībās 481 ha, bet Danenfeldes muiža (Dannenfeld, Danpelte) muiža sadalīta 5 vienībās 132 ha platībā.[4]
1935. gadā Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagasta platība bija 158,9 km² un tajā dzīvoja 3481 iedzīvotājs.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Bebrenes, Ilzes un Kaldabruņas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Bebrenes ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Ilūkstes (1949-1962) un Daugavpils (1962-2009) rajonos. 1959. gadā Bebrenes ciema kolhoza «Līga» teritoriju pievienoja Dvietes ciemam. Bebrenes ciemam 1961. gadā pievienoja Dvietes ciema kolhoza «Gaisma» teritorijas, 1963. gadā - daļu likvidētā Prodes ciema teritorijas.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2003. gadā Bebrenes pagasts iekļāvās Ilūkstes novadā. 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Ilūkstes novads tika iekļauts jaunajā Augšaugavas novadā.
Kultūras pieminekļi
labot šo sadaļu- Bebrenes katoļu baznīcas altāri
- Bebrenes senkapi
- Čamaņu kapu kapliča
- Dagu senkapi
- Ezeru senkapi (Franču kapi)
- Ilzes pilskalns
- Valaiņu pilskalns
- Valaiņu apmetne un dobumakmens
- Grāfu Zībergu - Plāteru dzimtas kapliča
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuApdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Bebrene (pagasta centrs), Ilze, Ilzmuiža, Diņģeļkalns.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Eduards Kusiņš (1889—1983), Sarkanās armijas virsnieks, pulkvedis.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
Bebrenes katoļu baznīca -
Bebrenes muižas vārti -
Bebrenes muiža -
Piemineklis Latvijas brīvības cīnītājiem -
Bebrenes muižas parks -
Informācijas stends -
Bebrenes kultūras nams -
Ilzes ciems
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 1997-1998. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
Ārējās saites
labot šo sadaļu.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |