Baznīcslāvu valoda
pirmā literārā slāvu valoda
(Pāradresēts no Baznīcas slāvu valoda)
Baznīcslāvu valoda, senslāvu valoda, senbulgāru valoda[1] jeb senmaķedoniešu valoda[2][3][4] bija senākā literārā slāvu valoda, kas tika attīstīta uz Saloniku reģiona 9. gs. slāvu dialekta pamata. Galveno ieguldījumu valodas attīstībā deva Bizantijas grieķu[5] misionāri Kirils un Metodijs, kas šajā valodā veica Bībeles un citu rakstu tulkojumus no grieķu valodas. Baznīcslāvu valoda joprojām tiek lietota kā vairāku slāvu tautu pareizticīgo baznīcu liturģiskā valoda.
Baznīcslāvu valoda словѣньскыи ѩзыкъ | ||
---|---|---|
Valodu lieto: | Austrumeiropa | |
Valodas izmiršana: | tikai liturģiskā valoda | |
Valodu saime: | Indoeiropiešu Slāvu Dienvidslāvu Austrumu Baznīcslāvu valoda | |
Rakstība: | Glagolica, kirilica | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | cu | |
ISO 639-2: | chu | |
ISO 639-3: | chu | |
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā». Latvijas Vēstnesis. 2006. gada 19. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 31. augustā. Skatīts: 2008. gada 12. oktobrī.
- ↑ R. E. Asher, J. M. Y. Simpson. The Encyclopedia of Language and Linguistics, p. 429
- ↑ Dmitrij Cizevskij. Comparative History of Slavic Literatures, Vanderbilt University Press, (2000) p. 26
- ↑ Benjamin W. Fortson. Indo-European Language and Culture: An Introduction, p. 374
- ↑ Dmitrij Cizevskij. Comparative History of Slavic Literatures, Vanderbilt University Press (2000) p. 27
Ārējās saites
labot šo sadaļuBaznīcslāvu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |