Latvijas Finieris

Latvijas Finieris

Veids	akciju sabiedrība
Dibināts	1992
Galvenais birojs	Bauskas iela 59, Rīga LV-1004, Latvija
Vadība	Uldis Biķis (padomes priekšsēdētājs) Jānis Ciems (valdes priekšsēdētājs)
Nozare	kokapstrāde
Produkti	saplāksnis, finieris, koka paneļi
Mājaslapa	finieris.lv

"Latvijas Finieris" ir vadošais finiera un tā produktu ražotājs Baltijas valstīs. Citi nozīmīgākie koncerna darbības veidi ir plātņu materiālu tirdzniecība, mežsaimniecība un mežizstrāde, kā arī sintētisko sveķu un fenola filmu ražošana.^[1]

Latvijas Finiera saplākšņa rūpnīca Igaunijā

RSEZ SIA "Verems" galvenā ēka

VēstureLabot

"Latvijas Finieris" pirmsākumi meklējami 1873. gadā dibinātajā rūpnīcā "Latvijas Bērzs", kur līdz ar hidrauliskās preses uzstādīšanu 1909. gadā pirmo reizi Latvijā sākta saplākšņa ražošana.

Rūpniecībai strauji attīstoties, vēlākos gados izveidotie uzņēmumi "Furniers" un "Lignums" kļuva par sava laika modernākajiem un daudzās pasaules valstīs atpazītiem bērza finiera un saplākšņa produktu ražotājiem.

Padomju okupācijas laikā visas trīs rūpnīcas 1975. gadā tika apvienotas, nodibinot valsts uzņēmumu "Latvijas finieru ražošanas apvienība". Tuvojoties PSRS sabrukumam, ražošanas apjomi strauji samazinās, un jaunu attīstību saplākšņa rūpniecība Latvijā piedzīvoja tikai pēc 1992. gada, kad daudziem rūpnīcu darbiniekiem apvienojoties, tika nodibināta slēgtā akciju sabiedrība "Latvijas Finieris".^[2]

RūpnīcasLabot

Valsts	Produkcijas tips	Rūpnīcas^[3]
	Saplāksnis	Kohila Vineer
	Saplāksnis	Lignums Furniers Hapaks Verems
	Citi	Troja (koka izstrādājumi) Iekārtu rūpnīca
	Saplāksnis	Likmere
	Saplāksnis	Sastamala

ZiedojumiLabot

Latvijas Finieris ir Latvijas Universitātes fonda bronzas mecenāts.

2001. gadā ziedoja LU dižmecenāta Kristapa Morberga piemiņas akmeņa uzstādīšanai Bukaišos, dzimtajās mājās „Lielstrikaiši”.^[4]

AtsaucesLabot

↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. decembrī. Skatīts: 2019. gada 21. decembrī.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 23. maijā. Skatīts: 2019. gada 21. decembrī.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. decembrī. Skatīts: 2019. gada 21. decembrī.
↑ «SIA "Troja"». www.fonds.lv. Skatīts: 2020-04-20.^{[novecojusi saite]}

Ārējās saitesLabot

Oficiālā mājaslapa

[1] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. decembrī. Skatīts: 2019. gada 21. decembrī.

[2] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 23. maijā. Skatīts: 2019. gada 21. decembrī.

[3] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. decembrī. Skatīts: 2019. gada 21. decembrī.

[4] «SIA "Troja"». www.fonds.lv. Skatīts: 2020-04-20.^{[novecojusi saite]}

[1]

[2]

[3]

[4]