Batiāle

Batiāle (no grieķu: βαϑύς (bathýs) — 'dziļš') jeb batiālā zona ir Pasaules okeāna zona, kas atrodas dziļumā no 200—500 līdz 2000 metriem, aizņemot platību starp šelfa sublitorāli un dziļūdens abisālo zonu. Citos avotos batiāles apakšējā robeža ir minēta 2500 vai 3000 metru dziļumā. Kopsummā tā aizņem 20% no kopējās Pasaules okeāna platības. Ģeomorfoloģiski batiāle aptuveni atbilst kontinentālajai nogāzei. Augšējā robeža ir atkarīga no dziļuma, kurā lēzenais kontinentālais šelfs pāriet samērā stāvā nogāzē. Batiāli raksturo šādi parametri: ūdens spiediens līdz 25 MPa (t.i. līdz 250 atm.), strauja dziļuma un spiediena palielināšanās, gandrīz pilnīga tumsa, nenozīmīgas sezonālās temperatūras un ūdens blīvuma svārstības, salīdzinoši neliela (tomēr lielāka nekā abisālē) ūdens kustība, bieži vien posmots dibena reljefs, nogulumu (batiālie nogulumi) nevienmērīgs biezums un bieži pamatiežu atsegumi.

Lofēlijas koraļļi Atlantijas okeāna batiālajā zonā

Bioloģija

Hidrobioloģijā batiāli sauc par organismu apdzīvoto zonu, kur seklūdens faunu nomaina dziļūdens fauna. Fotosintezējošo augu šajā zonā nav, bet ir tikai baktērijas un sēnes. Dzīvnieki pārtiek no barības vielām, kas pienāk no augšējiem ūdens slāņiem. Bentosa biomasa parasti sastāda dažus gramus vai reizēm dažus desmitus gramu uz m². Bentosu apdzīvo daudz vienveidīgāka fauna, nekā sublitorālē, taču tā ir samēra bagāta (vairāki tūkstoši dzīvnieku sugu). Šeit ir raksturīgas specifiskas foraminīferu, sūkļu, zarndobumaiņu, tārpu, sūneņu, pleckāju, vēžveidīgo, kā arī skrimšļzivju un kaulzivju sugas. Vairākas zivju sugas batiālajā zonā, kā piemēram garastes, beriksas, lielgalvji, melnās mencas un paltusi tiek samēra intensīvi zvejotas. Īpašu biocenozi veido 1979. gadā atklātās "dzīvības oāzes" blakus zemūdens termālo ūdeņu izplūdēm rifta lūzumu rajonos. Šajos ūdeņos intensīvi attīstās autotrofās hemosintezējošās baktērijas, uz kuru rēķina pastāv bagāta un savdabīga bentiskā fauna (piemēram, pogonoforas — vestimentiferas ar caurulīšu garumu līdz 3 m un diametru līdz 5 cm) ar biomasu līdz vairākiem kilogramiem uz m².