Abisāle

Abisāle (no grieķu: ᾄβυσσος (abyssus) — 'bezdibenis') jeb abisālā zona ir Pasaules okeāna dziļūdens zona, kas atrodas dziļumā virs 2000 metriem un atbilst okeāna gultnei. Citos avotos abisāles augšējā robeža ir minēta 2500 vai 3000 metru dziļumā. Kopsummā tā aizņem 305 mlj. km², kas sastāda 85% no kopējās Pasaules okeāna platības un gandrīz 60% no visas Zemeslodes platības. Okeāna gultnes apgabali virs 6000 m dziļuma tiek saukti par hadāli jeb ultraabisāli. Abisālās zonas dibena reljefs ir ļoti daudzveidīgs. Lielākās platības aizņem līdzeni vai pauguraini abisālie līdzenumi, kas ir klāti ar irdeniem nogulumiem, nosedzot sākotnējo magmatisko reljefu. Abisālajā zonā ietilpst arī zemūdens grēdas (tai skaitā arī vidusokeāniskās grēdas), plato, vulkāniskas izcelsmes objekti u.c.

"Koraļļu dārzs" abisālajā zonā 2465 metru dziļumā (Klusais okeāns).

Ūdeņi

Abisālās zonas ūdeņi pēc savām fizikālajām īpašībām ir caurmērā diezgan vienveidīgi. Tie veidojas polārajos rajonos un lēnām ar ātrumu ap 5 centimetri sekundē gar dibenu virzās ekvatora virzienā, pilnīgā tumsā un gandrīz nemainot savu temperatūru (0,7—2 °C). To sāļums dažādos platuma grādos arī ir gandrīz nemainīgs (34,8 ± 0,2‰). Spiediens ir atkarīgs no gultnes dziļuma un mainās robežās 2-11·107 Pa. Šajā cirkulācijas procesā ūdeņi piesātinās ar skābekli vidēji 4—6 cm³ uz 1 litru.

Bioloģija

Fotosintezējošu organismu abisālē nav. Mikroorganismus pārstāv heterotrofas un hemosintezējošas baktērijas un sēnes. Lielā spiediena un stipri ierobežoto pārtikas resursu dēļ abisālā fauna ir ļoti nabadzīga. Sugu skaits nepārsniedz dažus tūkstošus (1,5—3% no kopējās jūras faunas sugu daudzuma). Bagātīgas dzīvnieku apmetnes ("dzīvības oāzes") ir novērojamas tikai 2500—3000 metru dziļumā pie hidrotermālo ūdeņu izplūdes vietām. Dziļūdens karstajos avotos dzīvo arheji — paši termoizturīgākie organismi, kas spēj attīstīties pat +113 °C augstās temperatūrās. Abisāles faunu pārstāv holotūrijas, jūras zvaigznes, kātiņu jūras lilijas, daži vēžveidīgie un gliemenes, silīcija sūkļi un atsevišķas zivju sugas. Šeit ir daudz bioluminiscējošo organismu formas.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)