Basets

Basets
Izcelsme	Lielbritānija
Īpašības
Svars	23-30 kg
Augstums skaustā	33-38 cm cm
Apmatojuma veids	īss, bet ne smalks, ūdensnecaurlaidīgs
Krāsa	jebkura dzinējsuņa krāsa
Metiena lielums	5-10 kucēns(-i)
Dzīves ilgums	10—15 gadi
	Suns; Canis lupus familiaris

Basets jeb basethaunds^[1] ir angļu medību suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 6. grupas (dzinējsuņi un tiem radnieciskās šķirnes) 1.3. apakšgrupas (maza auguma dzinējsuņi) ar darba spēju pārbaudi. Šķirnes nosaukums ir cēlies no franču vārda bas, kas tulkojumā nozīmē "zems".

Vēsture

Leitnants Kolombo un viņa basets vārdā 'Suns'. Skulptūra Budapeštā.

Vārds basset pirmo reizi parādās 1561. gadā Žaka du Fujū (Jacques du Fouilloux) franču medniecības apcerē La Vénérie. Šie pirmie baseti tika izmantoti lapsu un āpšu medīšanai.

Francijā 19. gadsimtā īskājainie dzīnējsuņi, ko šķiet ieguva krustojot Bladhaundus ar šodien pazudušajiem d'Artuā basetiem kļuva populāri Napoleona III valdīšanas laikā. 1953. gadā divi skulptora Emanuela Fremjē (Emmanuel Frémiet) bronzā atveidotie baseti (Ravageol et Ravageole) bija apskatāmi Parīzes suņu izstādes laikā. Šajā periodā pastāvēja divi baseta tipi : asspalvains un gludspalvains.

1866. gadā lords Galveis (Lord Galway) atveda uz Angliju pirmo basetu pāri. Tiem sekoja Sera Evereta Mileja (Sir Everett Millais) 1874. gadā atvestais basets vārdā Models (Model). Izmantojot Modeli selekcijas darbā, ar Evereta Mileja un Džordža Krēla (George Krehl) palīdzību Milejs ķļuva par baset haunda šķirnes - tādas, kādu to pazīst šodien, - dibinātāju. 1875. gadā viņš izstādīja savu pirmo suni Anglijā, bet īstu atzinību baseti piedzīvoja tikai 1880. gadā Volverhamptonas suņu izstādē (Wolverhampton dog show). Angļu kinoloģiskā federācija atzina basset haundu kā šķirni 1882. gadā, bet 1884. gadā tika dibināts Baset haunda klubs. Gadu vēlāk šķirne tika atzīta Amerikā. Amerikas baset haundu klubs tika dibināts 1935. gadā. 20. gadsimtā Amērikā šķirne tika izteikti popularizēta pateicoties detektīvseriālam "Kolombo".^[2]

Izskats

Īskājains dzinējsuns ar ievērojamu masu, labi sabalansēts. Galva ar izteiktu pakauša kaulu, nedaudz sašaurināta purna virzienā. Purna virspuse ir gandrīz paralēla pieres līnijai un nav daudz garāka par galvas daļu. Acu izteiksme mierīga un nopietna. Acis tumšas. Gaišas vai dzeltenas acis augstākā mērā nevēlamas. Garas ausis ir novietotas zemu, tieši zem acu līnijas, tās sniedzas pāri pareiza garuma purnam, bet ne pārmērīgi. Degungals melns vai tumši brūns. Muskuļotais, samērā garais kakls ir labi izliekts, ar izteiktu, bet ne pārmērīgi, pakakli. Ķermenis garš un dziļš visā garumā, skausts un krusti apmēram vienādā augstumā. Samērā garā aste ir spēcīga pie pamatnes, virzienā uz galu sašaurinās. Priekškājas īsas, spēcīgas, ar masīviem kauliem. Kāju apakšdaļā ādas krokojumi. Elkoņi cieši pieguļ pie sāniem. Pakaļkājas muskuļotas, labi novietotas. Vienmērīgas, brīvas kustības ar labu priekškāju vēzienu un spēcīgu pakaļkāju atgrūdienu. Galvenokārt melni balti ruda (trīskrāsaina), citrondzeltena ar baltu (divkrāsaina), bet pieļaujama jebkura dzinējsuņa krāsa. Augstums skaustā 33—38 cm.

Raksturs un audzināšana

Neatlaidīgs dzinējsuns ar dziļu melodisku balsi, kurš medī ar ožas palīdzību, ļoti izturīgs medībās. Mierīgs, nekad nav agresīvs vai bailīgs.

Basets nav piemērots paklausības sacensībām. Ikdienā parasti izpilda to, ko no viņa prasa, bet bez steigas. Ja kaut kas cits saista viņa uzmanību, it īpaši ārā, viņam ir tendence vispirms pabeigt izpētīt to kas viņu interesē un tikai tad pievērsties saimniekam. Viņš nedara to aiz spītības, tā ir medniekam raksturīga vērtīga koncentrēšanās spēja, ko izveidoja ilggadīgs selekcijas darbs. Tāpat vairums basetu ir lieli jaunu teritoriju izpētītāji, kā dēļ, bez pietiekošas uzraudzības atstāti labprāt nododas klaiņošanai. Tāpēc jāseko lai neaizmirst aizslēgt aiz sevis dārza vārtus, bet pastaigā nezaudēt suni no redzesloka.

Lai basets saglabātu psiholoģisko līdzsvaru, viņam jānodrošina ikdienas izklaide svaigā gaisā un ievērojama fiziskā slodze. Ideālā gadījumā būtu jāiet ar viņu medībās. Bet jebkura iespēja satikt citus suņus un izskrieties sagādā basetam nesamērīgu prieku. Tāpēc ar viņu var arī piedalīties tādās sacensībās, kā kursings, "mehāniskā zaķa" ķeršanā, kaut arī viņa medības paņēmieni stipri atšķiras no tiem uz kuru principa balstās šīs nodarbības.

Basets var pierast pie dzīves iekštelpās vai dārzā (tikai ne pie ķēdes), bet grūti samierinās ar vientulību, jo ir bara suns. Atstāts viens pats caurām dienām iekštelpās var kļūt netīrīgs, sākt nopietni apgrauzt mēbeles, durvju stenderes, bet ārā gaudot stundām ilgi. Saimniekam kas strādā visu dienu labāk ir iegādāties divus suņus.^[3]

Pret cilvēkiem, bērniem vai pieaugušiem, pazīstamiem un nepazīstamiem ir ļoti draudzīgi. Noteikti brīdinās saimnieku par svešinieku tuvošanos, bet īstu mājas aizsargāšanu neuzņemsies. Basetam piemīt zināma iedzimta diplomātijas, kas palīdz viņam izvairīties no konfliktiem ar citiem suņiem, pat ja tie izrāda izteiktu agresivitāti. Ļoti labi saprotas ar bērniem, ir pacietīgs un nenogurdināmas spēļu biedrs. Labi sadzīvo ar kaķiem un citiem mājas dzīvniekiem.

Kopšana

Visumā basets ir izturīgs, veselīgs suns. Viņa spalvai vajadzīga minimāla kopšana. Ausu stāvoklis ir regulāri jāpārbauda. To tīrīšanai ir jāizvēlas ādu nekairinošs līdzeklis un ar tīrīšanu arī nav jāaizraujas, lai nesabojāt ausu ādas dabisko līdzsvaru. Dažiem basetiem ausu tīrīšana vispār nav nepieciešama.

Šiem suņiem ir ļoti laba apetīte ka arī spēja izlūgties papildus cienastus no saimnieka galda, žēli noskatoties līdzi katram kumosam ko cilvēks liek mutē. Jācenšas tomēr nepārbarot savu basetu. Saimnieki, kas dod saviem suņiem sauso barību bieži piedzīvo situāciju, ka apēdis kaloriju ziņā pilnīgi pietiekamu devu suns šķiet tikpat izsalcis kā pirms ēšanas. Tas notiek tāpēc, ka maltītei jāturpinās zināmu laiku kamēr sāta sajūtas signāls tiek nosūtīts uz smadzenēm. Lai apspēlēt šo parādību var izvēlēties vairākus paņēmienus. Piemēram izkaisīt barības graudus pa grīdu. Salasot tos vienu pēc otra aizies vairāk laika. Var arī piepildīt ar barību speciālas suņu rotaļlietas, no kurām vispazīstamākā ir "Kongs". Un beidzot var piejaukt tai klāt vārītu dārzeņu porciju.^[4]

Basets ir viena no šķirnēm, kurai biežāk nekā citām tiek konstatēti malasēzija rauga sēnītes (Malassezia pachydermatis, Malassezia furfur) izraisītas dermatozes gadījumi. Saimniekam ir jāuzmana suņa ādas stāvoklis it īpaši kroku vietās, padusēs, ausu iekšpusē, uz ķepām. Niezes gadījumā jāgriežas pie veterinārārsta.^[5]^[6] Ādas infekcija var attīstīties uz alerģiju fona, no kurām sirgst daži baseti. Tāpēc sunim no paša sākuma jānodrošina kvalitatīva barība. Ja alerģiska reakcija jau tika konstatēta un sunim tiek dota sausā barība, rūpīgi jāpārliecinās vai tās sastāvā nav vielu kuras viņš nepanes. Mājas un īpaši grīdas kopšanai arī jāizvēlas ādu nekairinošie līdzekļi.^[7]

Atsauces

↑ Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. R:, Avots, 2005, 96. lpp. ISBN 9984-757-37-4
↑ «Basset Hound - History and Health». PetWave. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 29. augustā. Skatīts: 2014. gada 23. augustā.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 24. septembrī. Skatīts: 2014. gada 18. martā.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 26. martā. Skatīts: 2014. gada 13. martā.
↑ Bond, R., and D. H. Lloyd. 1997. Skin and mucosal populations of Malassezia pachydermatis in healthy and seborrhoeic Basset hound. Vet. Dermatol. 8:101-106.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 8. martā. Skatīts: 2014. gada 13. martā.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 29. septembrī. Skatīts: 2014. gada 13. martā.

Bibliogrāfija

Diane Morgan "The Basset Hound Owner's Survival Guide" (New York : Howell Book House, 1998)
Marianne R. Nixon "The Basset Hound" (World of Dogs collection) Kingdom Books, Havant, 1999

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Basets.

[1] Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. R:, Avots, 2005, 96. lpp. ISBN 9984-757-37-4

[2] «Basset Hound - History and Health». PetWave. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 29. augustā. Skatīts: 2014. gada 23. augustā.

[3] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 24. septembrī. Skatīts: 2014. gada 18. martā.

[4] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 26. martā. Skatīts: 2014. gada 13. martā.

[5] Bond, R., and D. H. Lloyd. 1997. Skin and mucosal populations of Malassezia pachydermatis in healthy and seborrhoeic Basset hound. Vet. Dermatol. 8:101-106.

[6] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 8. martā. Skatīts: 2014. gada 13. martā.

[7] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 29. septembrī. Skatīts: 2014. gada 13. martā.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]