Korfi

Korfi (vācu: von Korff) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15. gadsimtā. Daudzi Korfi bija uzticami Krievijas Impērijas interešu aizstāvji 18. gadsimtā un dzimta vēlāk izplatījās arī Krievijā, Igaunijā un Prūsijā.

Vēsture

Bruņinieks Nikolajs II Korfs (ap 1535).

Johans Albrehts fon Korfs (1697—1766) Pēterburgas Zinātņu Akadēmijas prezidents un diplomāts

Dzimta cēlusies no Vestfālenes, kas ir daļa no mūsdienu Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Vācijā. Rakstos norādes par bruņinieku Henricus Corf atrodamas jau 1241. gadā, viņš 1254. gadā apprecējies ar Fuhtorfas (Füchtorf) bruņinieka meitu un pārcēlies tur uz dzīvi. Dzimtas īpašumā vēl arvien atrodas Harkotes pils (Schloss Harkotten) netālu no Minsteres. Dzimtas ģerbonis ar zelta lilijas ziedu cēlies no 13. gadsimta krusta kariem, kad vienam no Korfiem to esot piešķīris Francijas karalis Luijs IX (1214—1270) par varonību kaujā ar saracēņiem.

Korfu dzimtas Kurzemes zara aizsācējs bija bruņinieks Nikolajs Korfs (ap 1460—1524), kas iestājās Vācu ordenī un devās uz karot uz Livoniju. Par nopelniem Livonijas—Maskavijas kara kaujās Livonijas ordeņa mestrs Bernds fon der Borhs viņam 1483. gadā izlēņoja Priekules muižu ordeņa zemju Kurzemes daļā. Te viņš apprecēja Annu fon Patkulu (von Pattkul) un iedibināja savu dzimtu. Viņa dēls Nikolajs II Korfs (ap 1500—1551) apprecējās ar Brigitu fon Renni (von Roenne) un 1532. gadā bija viens no Reformācijas izlīguma (vācu: Reformations-Verband) parakstītājiem starp Rīgas arhibīskapu Šēningu un Rīgas pilsētu.

Viņa brāļadēlam Polijas—Lietuvas armijas pulkvedim Nikolajam III Korfam karalis Stefans Batorijs 1585. gadā izlēņoja Krustpils pilsmuižu. Pēc laulībām ar Ģertrūdi fon Rozenu viņam piedzima trīs dēli, kuriem viņš atstāja mantojumā Priekules, Krustpils un Fēmes (Föhmen) muižu Lietuvā.

Grāfs Modests Korfs (1800—1876) Ķeizariskās publiskās bibliotēkas vadītājs

Krustpils īpašnieks Nikolajs Korfs (dzim. 1585) bija Poļu—zviedru kara dalībnieks, Polijas—Lietuvas Seima senators, sūtnis Dānijā un Krievijā (1634), nominālais Cēsu vaivads (1643–1659). Viņa dēls Nikolajs Korfs (dzim. 1615) pēc laulībām ar Annu Magdalēnu fon Rapi (von Rappe) ieguva īpašumā arī Tāšu (Tels) un Rolavas (Rolof) muižas Dienvidkurzemes novadā Kurzemē. Viņa dēls Nikolajs Korfs (dzim. 1648) pēc laulībām ar savu māsīcu Annu Doroteju Korfu pievienoja saviem īpašumiem arī Priekules muižu, savukārt viņa dēls Nikolajs Korfs (dzim. 1682) pēc laulībām ar Konstantīnu Urzulu fon der Vālenu (von der Walen) ieguva arī Neretas un Zalves muižas.

Reņģes muižas īpašnieka Magnusa Ernesta fon Korfa dēls Johans Albrehts fon Korfs (1697—1766) bija viens no Kurzemes hercoga atraitnes Annas Joanovnas favorītiem un kopā ar Ernstu Johanu Bīronu pārcēlās uz Krieviju. Tur viņš spēja kļūt par veiksmīgu diplomātu, Apgaismības laikmeta sabiedrisku darbinieku un Pēterburgas Zinātņu Akadēmijas prezidentu.

Viens no Priekules Korfiem — Nikolajs Frīdrihs Korfs (1710—1766) iestājās Krievijas armijā un 1740. gadā apprecējās ar grāfieni Katrīnu Skavronsku — Katrīnas I un Elizabetes I tuvu radinieci. Tādēļ viņš spēja kļūt par Krievijas armijas ģenerālleitnantu, kuram bija uzticēta cietumā ieslodzītā Ivana VI uzraudzība, bet 1762. gadā par Krievijas policijas ģenerāldirektoru.

Nikolaja Korfa (dzim. 1682) dēls Frīdrihs Zigmunds Korfs (Федор Николаевич Корф, 1730—1797) bija liels zemes īpašnieks Zemgales (Bruknas un Skaistkalnes muižas) un Sēlijas pusē (Mēmeles, Neretas un Zalves muižas). Viņš bija noteikts Krievijas interešu aizstāvis laikā, kad izšķīrās jautājums par Kurzemes un Zemgales hercogistes tālāko likteni pēc Polijas-Lietuvas sadalīšanas. Tādēļ pēc Kurzemes inkorporācijas 1795. gadā viņš uzreiz tika iecelts par Krievijas galma slepenpadomnieku un Baltkrievijas guberņas maršalu. Otrs dēls Nikolajs Ernests Korfs (1734—1787) savukārt bija Polijas—Lietuvas galma kambarkungs un Krustpils muižas īpašnieks. Frīdriha Zigmunda Korfa mazdēls Modests Korfs (1800—1876) kopā ar Puškinu mācījās Carskoje Selo licejā, kļuva par Krievijas Impērijas valstsvīru un Ķeizariskās publiskās bibliotēkas vadītāju, kam 1872. gadā tika piešķirts grāfa tituls. Jau 1853. gadā visai Kurzemes Korfu dzimtai tika piešķirts baronu tituls.

Korfu muižas

Slaveni Korfi

Johans Albrehts fon Korfs (1697—1766) — diplomāts un Pēterburgas Zinātņu akadēmijas prezidents,
Nikolajs Frīdrihs fon Korfs (1710—1766) — Krievijas armijas virsnieks,
Heinrihs Ulrihs Kazimirs fon Korfs (1765—1823), valstsvīrs un diplomāts, Vidzemes, Igaunijas un Somijas lietu justīckolēģijas prezidents, Krievijas Impērijas senators, slepenpadomnieks,
Modests fon Korfs (1800—1876) — Krievijas valstsvīrs,
Nikolajs Pēteris Pauls fon Korfs (1851—1908) — Krustpils pilsmuižas īpašnieks,
Freja fon Korfa (Freya Gräfin von Korff gen. Schmising-Kerssenbrock) (dzimusi 1986) — vācu fantastikas rakstniece (Jenseits der Zauberweiden, 2004; Die Reise nach Antaria, 2005)