Priekules muiža

Priekules muiža (vācu: Preekuln) bija Korfu dzimtas pilsmuiža, kuras centrā 19. gadsimtā izveidojās Priekules pilsēta. Priekules muižas pilī mūsdienās atrodas Priekules vidusskola.

Priekules muižas kungu māja, tagad Priekules vidusskolas ēka (2015).

Priekules muižas kungu mājas kāpnes uz Virgas upi (2014).

Vēsture

Vēstures avotos pilsmuiža Grobiņas fogtejā pirmo reizi minēta 1483. gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs Borhs to piešķīra Nikolajam (Klausam) Korfam. No 1560. līdz 1609. gadam tā atradās Prūsijas hercogistes, pēc tam Kurzemes un Zemgales hercogistes Grobiņas pilskunga iecirkņa sastāvā, vēlāk Durbes draudzes novadā. Pilsmuiža atradās izdevīgā vietā, kur krustojās septiņi lielceļi un tai piederēja Kņiupju, Katrīnes, Jūles un Jaujenieku pusmuižas (Knupen, Katharinenhof, Julianenhof un Jaugeneeken).

1887. gadā Liepājas arhitekts Pauls Makss Berči pēc muižas īpašnieka Korfa pasūtījuma projektēja jaunu Priekules pili neogotikas stilā.

1920. gada zemes reformas laikā 2697 ha lielo Priekules muižu sadalīja 173 vienībās un kungu mājā iekārtoja Priekules slimnīcu.

Muižas kungu māja cieta Kurzemes cietokšņa lielkaujā Otrā pasaules kara laikā, bojā gāja ēkas trešais stāvs, neskarts palika tikai pagrabstāvs. 1950. gados to atjaunoja un pārbūvētajā ēkā iekārtoja Priekules vidusskolu.

Muižas pils

Priekules muižas kungu māja vācu okupācijas laikā (1915).

Paula Maksa Berči projektētā Priekules muižas pils trīsstāvu ēka celta no sarkaniem ķieģeļiem. Tajā bija zāle, ēdamistaba, ieroču istaba, naudas glabātuve, baznīcas telpa, viesu istabas, muižnieka, viņa piederīgo un kalpotāju istabas. Pie ieejas vestibilā atradās liels kamīns, zem pils plašs velvēts pagrabs. Ēku papildināja balkons, kuram bija izeja no zāles un plašas parādes kāpnes, kas turpinājās upes krasta nogāzē un pāri gājēju tiltiņam aizveda parkā.

• 
  Priekules muižas kungu māja (pēc 1900)
• 
  Priekules muižas kungu māja (pirms 1914)
• 
  Priekules muižas kungu māja (pēc 1920)

Zviedru vārti

Priekules vecās pilsmuižas saimniecības vārti (pēc 1920).

Otrā ziemeļu kara laikā pils aizsardzībai pret zviedru karaspēka uzbrukumu uzcēla nocietinātus caurbraucamos vārtus, kurus nodēvēja par Zviedru vārtiem. Lai gan to fasādē ierakstīts 1688. gads, vārtu celtniecība notikusi 17. gadsimta vidū, bet daži dekoratīvās apdares darbi — 1688. gadā. Vārtu caurbrauktuvei abās pusēs izbūvētās nišās ievietoja vairāk nekā divus metrus augstas akmens sargu skulptūras, kuru zābaki bijuši melni, bikses zilas, jakas brūnas.

Vārtu fasādes daļā atrodas Gotlandes smilšakmenī kalts Korfu dzimtas ģerbonis, sudraba lode un maskarons.

Priekules Zviedru vārti atzīti kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, to plastiskā apdare un akmens cilnis ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.