Balvu katoļu baznīca
Balvu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Balvu pilsētā, Baznīcas ielā 1.
| Balvu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Balvu katoļu baznīca | |
  Balvu katoļu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Balvi |
| Koordinātas | 57°8′1″N 27°16′19″E / 57.13361°N 27.27194°EKoordinātas: 57°8′1″N 27°16′19″E / 57.13361°N 27.27194°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1797 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Mārtiņš Klušs |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1797 |
| Specifikācija | |
| Garums | 22 m |
| Būvmateriāli | |
| Oficiālais nosaukums: Balvu katoļu baznīca | |
| Aizsardzības numurs | 2832 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Vēsture
labot šo sadaļuBalvu pirmā katoļu koka baznīca par Viļakas stārasta Hilzena līdzekļiem tika uzcelta 1769. gadā (?)Viļakas stārasts Hilzens mira 1727. gadā. Tā atradusies pretī tagadējai mūra baznīcai kapsētā uz kalniņa. Sākotnēji baznīcu apkalpojuši prāvesti no citām draudzēm, līdz 1780. gadā Balvos uz pastāvīgu dzīvi ieradās prāvests Mārtiņš Simanovskis.
Pašreizējo mūra baznīcu uzbūvēja Simanovska darbības laikā Katrīnas II neoficiālais sekretārs Ivans Jelagins, kuram piederēja lielākā daļa Ludzas apriņķa, sagādājot materiālus un strādniekus. Baznīca tika uzcelta prāvesta prombūtnes Romā laikā pēc pareizticīgo baznīcas parauga, izbūvējot kupolu virs baznīcas vidusdaļas. Vēlāk Simanovskis lika baznīcas priekšā uzcelt divus torņus, pie ieejas labajā tornī izveidojot nišu savam kapam, kur arī prāvests 1809. gadā ticis apbedīts. 1797. gadā baznīcu Vissvētās Trīsvienības godam konsekrēja bīskaps Jānis Benislavskis. Vēlākos gados notika baznīcas pārbūve, aizmūrējot divas sānu durvis un izcirstas jaunas kreisā torņa sānos, kā arī torņu stiprināšana.[2]
Draudze
labot šo sadaļuDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Jānis Bārtulis.[1] Balvu draudze veidojās jau 18. gadsimta vidū. Draudzei ir piecpadsmit kapsētas — Balvu kapsēta, Začu kapsēta, Salmānu kapsēta, Tutinovas kapsēta, Pērkonu kapsēta, Egļu kalna kapsēta, Čagas kapsēta, Miezāju kapsēta, Dūrupes kapsēta, Romūkstu kapsēta, Sebežu kapsēta, Lemešovas kapsēta, Naudaskalna kapsēta, Pilskalna kapsēta un Mežarijas kapsēta. Dievkalpojumi baznīcā notiek katru dienu.
Draudzes lielākie svētki
labot šo sadaļuDraudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Jaungads, Vissvētās Trīsvienības svētki, Svētā Pētera un Pāvila diena, Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, Rožukroņa svētki, Visu svēto diena, Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas diena.
Tehniska informācija
labot šo sadaļuBalvu baznīca ir celta no vietējā ražojuma ķieģeļiem, baļķi, kas apstrādāti tikai ar cirvi un kaltu, vesti no Liepnas mežiem. Būvniecībā izmantoti dēļi, kas tēsti tikai ar cirvi, pašdarinātas koka tapas un dzelzs naglas.
Celtne ir astoņstūraina viennavas telpa, kuras garums bez priekštelpas un presbiterija ir 16 metri, baznīcas kopējā kvadratūra ir 185 m². Baznīcas solos var novietoties 85 cilvēki. Ap baznīcu ir mūra žogs.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Balvu katoļu baznīca.- Mājaslapa
- Fotogrāfijas
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 2. janvārī. Arhivēts 2012. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 62.lpp.