Baltkrievu virtuve

Baltkrievu virtuve (baltkrievu: беларуская кухня) ir baltkrieviem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē.

Draņiki tradicionālajā trauciņā

Vēsture

Baltkrievu virtuve ir veidojusies daudzu gadsimtu garumā. Baltkrievu virtuves īpatnības nosaka klimatiskie apstākļi un zināmā mērā arī valsts ģeogrāfiskais novietojums, kas atrodas uz lielu ģeopolitisko reģionu robežas un ir piedzīvojusi pareizticīgo, katoļu, Baltijas, musulmaņu un ebreju ietekmi.

Senos laikos gaļas bija maz. Tāpat kā pie kaimiņiem ukraiņiem, ļoti populārs bija sālīts speķis (сала).

Mūsdienu virtuve

Baltkrievu maltīte kafejnīcā Vitebskā

Šodien populāras zupas ir uha, sēņu zupa, zirņu zupa, borščs. Degvīns (гарэлка) ir visizplatītākais alkoholiskais dzēriens Baltkrievijā. Baltkrievu kvass ir raudzēta bērzu sula. Populāri ir skābēti kāposti un skābēti gurķi.

Saldie ēdieni:

• oladijas;
• bliņas (бліны);
• pīrāgi (піро́г).

Kartupeļi

Rīvētu kartupeļu, cepta speķa, gaļas un sīpolu sacepums babka.

Baltkrievijas teritorijā tāpat kā Latvijā kartupeļus sāka audzēt 17. gadsimtā. Baltkrievijas auglīgā zeme izrādījās ļoti piemērota kartupeļu audzēšanai, tādēļ ar laiku kartupeļi kļuva par arvien nozīmīgāku baltkrievu ikdienas uztura sastāvdaļu, nopietni konkurējot ar labību.

Draņiki (baltkrievu: дранiкi) ir viens no Baltkrievijas kulinārajiem simboliem, kartupeļu pankūkas. Kartupeļus nomazgā, nomizo un sarīvē uz smalkās rīves. Nolej lieko šķidrumu, bet ne visu, jo masai nav jābūt pilnīgi sausai. Pievieno sakultas olas un samaisa. Pieber sāli, piparus un garšvielas. Ar kausiņu lej uz sakarsētas pannas un cep mazas pankūciņas.

Mūsdienu baltkrievs gadā apēd aptuveni 160 kg kartupeļu (aptuveni 0,5 kg dienā).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baltkrievu virtuve.