Baltijas pērkonamoliņš
Baltijas pērkonamoliņš (Anthyllis x baltica) ir Baltijas reģionā sastopama hibridogēnas izcelsmes suga, kura veidojās kā jūrmalas un brūču pērkonamoliņu hibrīds (Anthyllis maritima x Anthyllis vulneraria). Precīzs kopējais sugas areāls nav noskaidrots. Baltijas pērkonamoliņš aug kāpās, priežu mežos, upju krastu nogāzēs, sausās pļavās un atmatās.[1]
| Baltijas pērkonamoliņš Anthyllis x baltica (Juz. ex Kloczkova) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Pākšaugu rinda (Fabales) |
| Dzimta | Tauriņziežu dzimta (Fabaceae) |
| Ģints | Pērkonamoliņi (Anthyllis) |
| Suga | Baltijas pērkonamoliņš (Anthyllis x baltica) |
| Sinonīmi | |
| |
Apraksts labot šo sadaļu
Baltijas pērkonamoliņš ir divgadīgs vai daudzgadīgs, 20—60 cm garš lakstaugs, kuram ir pacils vai stāvs stublājs, kas nezaro vai zaru maz. Vienam augam parasti ir 2—6 stublāji. Piezemes un stublāja lapas ir nepāra plūksnaini saliktas no 2—4 pāriem šauri eliptisku vai eliptisku lapiņu. Galotnes (nepāra) lapiņa ir lielāka. Lapiņas ir apmatotas, bet matiņi nav zīdaini. Ziedi ir izvietoti stublāja galotnē blīvās galviņveida ziedkopās pa vienai vai divām. Seglapas ir dziļi šķeltas, plūksnas šauras un smailas. Kauslapas ir blīvi klātas ar atstāvošiem matiņiem. Kauslapām nereti ir sarkanīga nokrāsa. Ziedu vainags ir zeltaini vai gaiši dzeltens. Auglis ir pākstīte ar vienu sēklu. Zied no jūnija līdz augustam.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Baltijas pērkonamoliņš - Anthyllis x baltica Juz. ex Kloczkova - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2024-01-06.