Baiba Broka (aktrise)
- Šis raksts ir par aktrisi. Par citām jēdziena Baiba Broka nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Baiba Broka (dzimusi 1973. gada 7. janvārī Rīgā) ir latviešu teātra un kino aktrise. Ieguvusi gan Spēlmaņu nakts, gan Lielā Kristapa balvas kā labākā aktrise.
| Baiba Broka | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Dzimusi |
1973. gada 7. janvārī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) | |||||
| Nodarbošanās | aktrise | |||||
| Darbības gadi | 1990—pašlaik | |||||
|
Apbalvojumi
| ||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimusi rakstnieka un kinoscenārista Antona Broka (1929) un Māras Brokas ģimenē.
No 1987. gada līdz 1992. gadam apmeklējusi Lidijas Stiebras aktieru studiju, vēlāk no 1990. gada līdz 1992. gadam — arī Rīgas Kinostudijas Tautas kinoaktieru studiju. No 1992. līdz 1996. gadam mācījusies Latvijas Kultūras akadēmijā, iegūstot specialitātes "kino režija" un "dramatiskā teātra aktieris".[1]
Pēc Kultūras akadēmijas Aktieru fakultātes beigšanas strādā Jaunajā Rīgas teātrī. Filmējusies arī vairākās filmās un TV seriālos. 1990. gadā saņēmusi Lielā Kristapa balvu kā labākā aktrise filmā "Valsis mūža garumā".
Brālis Normunds Broks ir pedagogs un politiķis, bijis Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās divās valdībās. Baiba Broka bijusi precējusies ar skaņu režisoru Gati Buili. Ir 2 bērni — meita Barbara (dzimusi 2008. gadā) un dēls Teodors (dzimis 2010. gadā).[2]
Lomas teātrī
labot šo sadaļu1990. gadi
labot šo sadaļuB. Broka piedalījusies nozīmīgajā LKA kursa diplomdarba izrādē "Brāļi Karamazovi" Grušas lomā (1997, rež. P. Krilovs). Viņa spēlējusi arī Gata Šmita pirmajās izrādēs — atveidojusi Elizabetes lomu Nepanesamā teātra arteļa izrādē V. Šekspīra "Ričards III" (1996) un Rozmarijas lomu A. Levina romāna dramatizējumā "Rozmarijas bērns" (JRT, 1997). Piedalījusies arī studijteātra "Skatuve" izrādēs. B. Brokas darbība Jaunajā Rīgas teātrī sākās ar Ļikas lomu A. Arbuzova lugā "Mans nabaga Marats" (rež. A. Hermanis, 1997), par to viņa saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu kā labākā jaunā aktrise. Sekoja lomas V. Kairiša izrādēs: Elīna (R. Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos", 1998) un Adelaida (F. Dostojevska "Idiots", 1999).[3]
2000.—2009. gadi
labot šo sadaļuŠajā laikā B. Broka atveidoja nozīmīgas lomas A. Hermaņa izrādēs: Kazja (J. Ivaškēviča "Vilkumuižas jaunkundzes", 2000), Marija Antonovna (N. Gogoļa "Revidents", 2002), Frīda (K. Dīras "Stāsts par Kasparu Hauzeru", 2002), Večiņa (izrāde "Garā dzīve", 2003), lomas izrādēs "Latviešu stāsti" (2004) un "Latviešu mīlestība" (2006). Spēlējusi arī M. Ķimeles izrādēs: Maša (A. Čehova "Trīs māsas", 2005), Lizaveta Bogdanovna, (I. Turgeņeva "Mēnesis uz laukiem", 2005), Anna Savicka (izrāde "Nakts tarifs", 2006), Zoja (A. Volodina "Pieci vakari ", 2009). Lomas citu režisoru izrādēs: Viņa (Kļima “Viņš, viņa un Francis”, rež. G. Poļiščuka, 2002), Maira Mežsarga (izrāde "Tas notika ar viņiem", rež. G. Šmits, 2007).
2007. gadā saņēmusi Lilitas Bērziņas balvu.
Kopš 2010. gada
labot šo sadaļuSadarbojusies ar režisori Inesi Mičuli — Kongo Bende, Diāna, Viktorija, Leldes mamma (G. Repšes "Smagais metāls", 2011), Ingela (S. Oksanenas "Muša", 2012), kā arī G. Šmitu — Mārtija (A. Beikeres "Drāmas kursi pieaugušajiem", 2011), Meģa māte, Līvu prostitūta Minta (izrāde "Pirmie aplausi", 2013), Inga (A. Rutkēvičas "Dukši", 2013), Matrjona (Ļ. Tolstoja "Tumsas vara", 2014), Aleksandra (A. Sokolova "Farjatjeva fantāzijas", 2015). Lomas M. Ķimeles izrādēs — La Meja, Vīramāte (P. Bakas "Austrumvējš, rietumvējš", 2013), Aspazija (I. Ābeles "Aspazija. Personīgi", 2015). V. Nastavševa izrādēs attēlojusi vairākus tēlus (I. Buņina "Tumšās alejas", 2012) un Poļinu (M. Kuzmina "Peldošie, ceļojošie, 2014). A. Hermaņa iestudētajā I. Ilfa un J. Petrova romāna "Divpadsmit krēsli" dramatizējumā (2014) attēlojusi večiņas lomu.
2015. gadā saņēmusi "Spēlmaņu nakts" balvu kā gada labākā aktrise par lomām Jaunā Rīgas teātra izrādēs "Aspazija. Personīgi", "Tumsas vara", "Divpadsmit krēsli".
Filmogrāfija
labot šo sadaļu| Gads | Filma | Loma | Piezīmes |
|---|---|---|---|
| 1990 | "Valsis mūža garumā" | Velta | Lielā Kristapa balva "Labākā aktrise" |
| "Emīls Dārziņš" | epizodēs | TV seriāls | |
| 1995 | "Ligzda" | epizodēs | |
| 1997 | "Nediena" | Sieviete | īsfilma |
| "Likteņdzirnas" | Meitene | ||
| 1998 | "Tumsas puķe" | Kaiva | TV seriāls |
| 1999 | "Mīlestība, nāve un televīzija" | īsfilma | |
| "Seko man!" | Brigita | ||
| 2000 | "Pa ceļam aizejot" | Daina | |
| 2002 | "Palīgā" | Ieva | TV seriāls |
| "Suņu vīrs un Tille" | Zilcepure | TV filma | |
| "Inspektors Grauds" | Biruta | TV seriāls | |
| 2004 | "Ūdensbumba resnajam runcim" | Una | |
| 2007 | "Neprāta cena" | Iveta | TV seriāls |
| 2010 | "Seržanta Lapiņa atgriešanās" | Maira Mežsarga | |
| 2012 | "Četri mielasti" | Lienes Lindes diplomdarbs | |
| 2016 | "Melānijas hronika" | Anna | |
| 2018 | "Paradīze '89" | ||
| Homo novus | Zelma | ||
| 2020 | "Aģentūra" | Signe | Miniseriāls |
| 2021 | Emīlija. Latvijas preses karaliene | Berta Āboliņa | daudzsēriju mākslas filma |
| 2021—2022 | "Nebaidies ne no kā" | Helēna | TV seriāls |
| 2022 | "Janvāris" | Biruta | |
| "Mamma vēl smaida" | Aija | ||
| 2023 | Mātes piens | Rīgas skolas direktore | |
| 2024 | "Padomju džinsi" | Anete Strautmene | daudzsēriju mākslas filma |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Baiba Broka Arhivēts 2012. gada 10. augustā, Wayback Machine vietnē. Jaunais Rīgas teātris, Atjaunināts16.09.2012.
- ↑ Baiba Broka Arhivēts 2010. gada 8. janvārī, Wayback Machine vietnē. spotnet.lv, Atjaunināts16.09.2012.
- ↑ «Baiba Broka | Jaunais Rīgas Teātris». www.jrt.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-21. Skatīts: 2018-10-25. Arhivēts 2018-10-21 Wayback Machine vietnē.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Baiba Broka Jaunais Rīgas teātris
- Baiba Broka "Kino Latvijā"
- Baiba Broka filmas.lv
- Baiba Broka izrades.lv
- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
 | Šī aktiera biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |