Šis raksts ir par aktrisi. Par citām jēdziena Baiba Broka nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Baiba Broka (dzimusi 1973. gada 7. janvārī Rīgā) ir latviešu teātra un kino aktrise. Ieguvusi gan Spēlmaņu nakts, gan Lielā Kristapa balvas kā labākā aktrise.

Baiba Broka
Dzimusi 1973. gada 7. janvārī (51 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās aktrise
Darbības gadi 1990—pašlaik

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimusi rakstnieka un kinoscenārista Antona Broka (1929) un Māras Brokas ģimenē.

No 1987. gada līdz 1992. gadam apmeklējusi Lidijas Stiebras aktieru studiju, vēlāk no 1990. gada līdz 1992. gadam — arī Rīgas Kinostudijas Tautas kinoaktieru studiju. No 1992. līdz 1996. gadam mācījusies Latvijas Kultūras akadēmijā, iegūstot specialitātes "kino režija" un "dramatiskā teātra aktieris".[1]

Pēc Kultūras akadēmijas Aktieru fakultātes beigšanas strādā Jaunajā Rīgas teātrī. Filmējusies arī vairākās filmās un TV seriālos. 1990. gadā saņēmusi Lielā Kristapa balvu kā labākā aktrise filmā "Valsis mūža garumā".

Brālis Normunds Broks ir pedagogs un politiķis, bijis Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās divās valdībās. Baiba Broka bijusi precējusies ar skaņu režisoru Gati Buili. Ir 2 bērni — meita Barbara (dzimusi 2008. gadā) un dēls Teodors (dzimis 2010. gadā).[2]

Lomas teātrī labot šo sadaļu

1990. gadi labot šo sadaļu

B. Broka piedalījusies nozīmīgajā LKA kursa diplomdarba izrādē "Brāļi Karamazovi" Grušas lomā (1997, rež. P. Krilovs). Viņa spēlējusi arī Gata Šmita pirmajās izrādēs — atveidojusi Elizabetes lomu Nepanesamā teātra arteļa izrādē V. Šekspīra "Ričards III" (1996) un Rozmarijas lomu A. Levina romāna dramatizējumā "Rozmarijas bērns" (JRT, 1997). Piedalījusies arī studijteātra "Skatuve" izrādēs. B. Brokas darbība Jaunajā Rīgas teātrī sākās ar Ļikas lomu A. Arbuzova lugā "Mans nabaga Marats" (rež. A. Hermanis, 1997), par to viņa saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu kā labākā jaunā aktrise. Sekoja lomas V. Kairiša izrādēs: Elīna (R. Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos", 1998) un Adelaida (F. Dostojevska "Idiots", 1999).[3]

2000.—2009. gadi labot šo sadaļu

Šajā laikā B. Broka atveidoja nozīmīgas lomas A. Hermaņa izrādēs: Kazja (J. Ivaškēviča "Vilkumuižas jaunkundzes", 2000), Marija Antonovna (N. Gogoļa "Revidents", 2002), Frīda (K. Dīras "Stāsts par Kasparu Hauzeru", 2002), Večiņa (izrāde "Garā dzīve", 2003), lomas izrādēs "Latviešu stāsti" (2004) un "Latviešu mīlestība" (2006). Spēlējusi arī M. Ķimeles izrādēs: Maša (A. Čehova "Trīs māsas", 2005), Lizaveta Bogdanovna, (I. Turgeņeva "Mēnesis uz laukiem", 2005), Anna Savicka (izrāde "Nakts tarifs", 2006), Zoja (A. Volodina "Pieci vakari ", 2009). Lomas citu režisoru izrādēs: Viņa (Kļima “Viņš, viņa un Francis”, rež. G. Poļiščuka, 2002), Maira Mežsarga (izrāde "Tas notika ar viņiem", rež. G. Šmits, 2007).

2007. gadā saņēmusi Lilitas Bērziņas balvu.

Kopš 2010. gada labot šo sadaļu

Sadarbojusies ar režisori Inesi Mičuli — Kongo Bende, Diāna, Viktorija, Leldes mamma (G. Repšes "Smagais metāls", 2011), Ingela (S. Oksanenas "Muša", 2012), kā arī G. Šmitu — Mārtija (A. Beikeres "Drāmas kursi pieaugušajiem", 2011), Meģa māte, Līvu prostitūta Minta (izrāde "Pirmie aplausi", 2013), Inga (A. Rutkēvičas "Dukši", 2013), Matrjona (Ļ. Tolstoja "Tumsas vara", 2014), Aleksandra (A. Sokolova "Farjatjeva fantāzijas", 2015). Lomas M. Ķimeles izrādēs — La Meja, Vīramāte (P. Bakas "Austrumvējš, rietumvējš", 2013), Aspazija (I. Ābeles "Aspazija. Personīgi", 2015). V. Nastavševa izrādēs attēlojusi vairākus tēlus (I. Buņina "Tumšās alejas", 2012) un Poļinu (M. Kuzmina "Peldošie, ceļojošie, 2014). A. Hermaņa iestudētajā I. Ilfa un J. Petrova romāna "Divpadsmit krēsli" dramatizējumā (2014) attēlojusi večiņas lomu.

2015. gadā saņēmusi "Spēlmaņu nakts" balvu kā gada labākā aktrise par lomām Jaunā Rīgas teātra izrādēs "Aspazija. Personīgi", "Tumsas vara", "Divpadsmit krēsli".

Filmogrāfija labot šo sadaļu

Gads Filma Loma Piezīmes
1990 "Valsis mūža garumā" Velta Lielā Kristapa balva "Labākā aktrise"
"Emīls Dārziņš" epizodēs TV seriāls
1995 "Ligzda" epizodēs
1997 "Nediena" Sieviete īsfilma
"Likteņdzirnas" Meitene
1998 "Tumsas puķe" Kaiva TV seriāls
1999 "Mīlestība, nāve un televīzija" īsfilma
"Seko man!" Brigita
2000 "Pa ceļam aizejot" Daina
2002 "Palīgā" Ieva TV seriāls
"Suņu vīrs un Tille" Zilcepure TV filma
"Inspektors Grauds" Biruta TV seriāls
2004 "Ūdensbumba resnajam runcim" Una
2007 "Neprāta cena" Iveta TV seriāls
2010 "Seržanta Lapiņa atgriešanās" Maira Mežsarga
2012 "Četri mielasti" Lienes Lindes diplomdarbs
2016 "Melānijas hronika" Anna
2018 "Paradīze '89"
Homo novus Zelma
2020 "Aģentūra" Signe Miniseriāls
2021 Emīlija. Latvijas preses karaliene Berta Āboliņa daudzsēriju mākslas filma
2021—2022 "Nebaidies ne no kā" Helēna TV seriāls
2022 "Janvāris" Biruta
"Mamma vēl smaida" Aija
2023 Mātes piens Rīgas skolas direktore

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Baiba Broka Arhivēts 2012. gada 10. augustā, Wayback Machine vietnē. Jaunais Rīgas teātris, Atjaunināts16.09.2012.
  2. Baiba Broka Arhivēts 2010. gada 8. janvārī, Wayback Machine vietnē. spotnet.lv, Atjaunināts16.09.2012.
  3. «Baiba Broka | Jaunais Rīgas Teātris». www.jrt.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-21. Skatīts: 2018-10-25. Arhivēts 2018-10-21 Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites labot šo sadaļu