Botsvāna

Botsvānas Republika
Botsvānas Republika Republic of Botswana
Karogs	Ģerbonis
	Location of Botsvāna Botsvānas atrašanās vieta
Galvaspilsēta; (un lielākā pilsēta)	Gaborone; 370) 24°40′S 25°55′E / 24.667°S 25.917°E
Valsts valodas	angļu valoda; cvanu valoda
Valdība	Parlamentāra republika
Dibināšana
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2014. gada aprēķins
Džini koef. (2015)	53,3 (augsts)
TAI (2019)	▼0,735 (augsts)
Valūta	Pula (BWP)
Laika josla	CAT (UTC+2)
Interneta domēns	.bw
Tālsarunu kods	+267

Botsvāna^[3] (angļu: Botswana), oficiāli Botsvānas Republika (Republic of Botswana) ir valsts Dienvidāfrikā. Botsvāna ir iekšzemes valsts bez pieejas pie ūdens. Tā robežojas ar Namībiju rietumos un ziemeļos, ar Zimbabvi ziemeļaustrumos un ar Dienvidāfrikas Republiku dienvidos. Botsvānas platība ir 600 370 km² un pēc platības tā ir četrdesmit astotā lielākā valsts pasaulē. To ietekmē subtropu klimats. Botsvāna ar 2,15 miljoniem iedzīvotāju ir simtu četrdesmit piektā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo valsts austrumu daļā. Valsts reljefs pārsvarā ir līdzens, lai gan arī vietām sastopami kalni. Tās teritorija ir daļa no plašā, sausā un krūmainā Kalahari tuksneša, kas aizņem lielāko valsts daļu. Tajā atrodas arī slavenais Okavango baseins, kas ir pasaules lielākā oāze.

Botsvāna ir parlamentāra republika, kas sastāv no deviņiem rajoniem. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Gaborone. Botsvāna ir trešā lielākā dimantu ieguvējvalsts pasaulē. Tai ir mazākais apdzīvotības blīvuma rādītājs pasaulē. Valstī ir viens no augstākajiem HIV un AIDS saslimšanas gadījumiem, inficēti ir vairāk nekā ceturtdaļa valsts iedzīvotāju.

Botsvāna ir pilntiesīga Nāciju Sadraudzības, Āfrikas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībniece.

Vēsture

Laika posmā no 200. līdz 500. gadam bantu valodās runājoši ļaudis, kas nākuši no Katangas reģiona, šķērsoja Limpopo upi un nonāca mūsdienu Dienvidāfrikas teritorijā. Līdz 1000. gadam tautu migrācija lielos apmēros bija noslēgusies un mūsdienu Botsvānas teritorijas iedzīvotājus jau var uzskatīt par mūsdienu cvanu senčiem.

19. gadsimta beigās starp vietējām cvanu ciltīm un no ziemeļaustrumiem ienākošām ciltīm izcēlās nesaskaņas. Cvanus no dienvidiem apdraudēja arī būru ieceļotāji. Izmantojot šos apstākļus, briti 1885. gadā mūsdienu Botsvānas teritorijā izveidoja Bečvanalendas protektorātu, bet cvanu apdzīvotās teritorijas dienvidu daļā izveidoja Britu Bečvanalendas koloniju, ko 1895. gadā pievienoja Kāpas kolonijai. No 1891. gada Bečvanalendas protektorāta pārvaldi uzticēja Dienvidāfrikas ģenerālgubernatoram. Aizvien pieaugošo botsvāniešu prasību pēc pašnoteikšanās apmierināta 1964. gadā, kad ieviesa pašpārvaldi.

1966. gada 30. septembrī Botsvāna kļuva par neatkarīgu valsti. Atšķirībā no daudzām citām Āfrikas kontinenta valstīm Botsvānā nav notikuši militāri konflikti.

Ģeogrāfija

Botsvāna ir valsts Āfrikas dienvidos uz ziemeļiem no Dienvidāfrikas. Ar kopējo platību 600 370 km², un ir četrdesmit astotā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Pēc lieluma tā ir līdzīga Francijai un Madagaskarai. Valsts reljefs pārsvarā ir līdzens, lai arī vietām sastopami kalni, kur notiek kalnrūpniecības darbi. Valsts centrālos un dienvidrietumu rajonus aizņem Kalahari tuksnesis, savukārt ziemeļrietumus pasaulē lielākā iekšzemes upes delta Okavango.

Botsvānas augstākā virsotne ir Tsodilo kalns, kura augstums sasniedz 1491 metrus virs jūras līmeņa. Neraugoties uz lielo tuksneša koncentrāciju Botsvānas teritorijā, šajā valstī ir sastopamas daudz lielu upju kā Limpopo, Chobe, Okavango un Shashe.

Klimats

Botsvānas zeme nav pārāk auglīga, jo lietus sezona šeit nav izteikti ilga, taču tās relatīvi lielais augstums un ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir par pamatu tam, ka Botsvānā valda subtropu klimats. Vasaras šeit ir ļoti karstas, sausā sezona ilgst no aprīļa līdz oktobrim valsts dienvidos un līdz novembrim valsts ziemeļos. Sausās sezonas laikā valstī valda vējains un putekļains laiks.

Iedzīvotāji

Pēc 2021. gada tautas skaitīšanas datiem Botsvānā dzīvoja 2,588,423 iedzīvotāju.^[4] 79% no iedzīvotājiem ir cvani, bet 3% ir baltie, kas runā angļu un afrikandu valodās.

Apmēram 70% Botsvānas iedzīvotāju ir kristieši.

Saimniecība

Botsvānas saimniecības vēsture tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām Āfrikā. Valsts saimniecības bija gandrīz pilnīgi atkarīga no lauksaimniecības līdz 1970. gadam, kad tā sāka eksportēt dimantus un citus izrakteņus. Pateicoties dimantu ieguvei, Botsvānas saimniecība strauji pieauga no 1966. līdz 1997. gadam, kad to skāra Āzijas finanšu krīze.